Latvijas sabiedrības atbalsts Ukrainai un kara bēgļiem sarūk. Šogad šim mērķim ziedojusi aptuveni trešā daļa (34 %) Latvijas iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā iepriekšējos kara gados. Tā liecina pēc ziņu aģentūras LETA pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Turklāt pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā nekādā veidā nav atbalstījuši Ukrainu.

Šogad Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 34 % Latvijas iedzīvotāju. Aptaujā pērn 39 % respondentu minēja, ka ir ziedojuši, bet lielākā aktivitāte bija pirmajos divos kara gados, kad 2023. gadā šādu atbildi sniedza 42 %, bet vēl gadu iepriekš – 39 % aptaujāto.

Savukārt to aptaujas dalībnieku īpatsvars, kuri atzina, ka pēdējā gada laikā nekādā veidā nav atbalstījuši Ukrainu vai kara bēgļus, šogad ir sasniedzis 38 %, kamēr pērn šādu atbildi sniedza 33 %.

Salīdzinot ar aptaujām, kas veiktas iepriekšējos gados, secināms, ka citu tautību ziedotāju īpatsvars ir salīdzinoši stabils un jau kopš kara sākuma Ukrainā svārstās ap 20 %. Savukārt latviešu ziedošanas aktivitāte pēdējā gada laikā ir sarukusi par 8,5 procentpunktiem un pirmo reizi kopš kara sākuma noslīdējusi zem 50 % robežas.

Pēdējo četru gadu laikā veiktās aptaujas arī liecina, ka nemainīgi aktīvākie ziedotāji Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir gados jauni cilvēki.

"Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā ir samazinājies, jo, dzīvojot šeit jau ilgāku laiku, viņi ir iedzīvojušies un viņu vajadzības mainījušās. Tagad bēgļi saņem tādus pašus pakalpojumus kā citi Latvijas iedzīvotāji.

Savukārt, runājot par ziedojumiem Ukrainai kopumā, Dimanta uzsver, ka, salīdzinot 2023. un 2024. gada datus, atbalsta līmenis būtiski nav mainījies. Tomēr, salīdzinot ar kara sākuma laiku 2022. gadā, ziedojumu apjoms ir sarucis.