Ārkārtas sēdē parlaments vētī nākamā gada valsts budžeta projektu

Saeimas deputāti karstās debatēs 5. novembrī runā par valsts budžetu. Saeimas ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā parlaments vētī nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, kurā iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus Saeimas deputāti arī šogad budžetu naktīs neskatīšot, tā iepriekš solījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība). Šodien paredzēts, ka sēde ilgs līdz plkst. 19, un ja debates līdz tam nenoslēgsies, tad turpinās sēdē rīt.

Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti ap 16 miljardu eiro, bet izdevumi – gandrīz 18 miljardi. Savukārt budžeta deficīts tiek lēsts 3,3 % apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Budžeta galvenās prioritātes ir drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu aptuveni 694 miljonu eiro.

Uzrunājot deputātus, Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka 2026. gada valsts budžets ir stiprs pamats drošākai Latvijas nākotnei un apliecinājums sabiedrībai, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valdības augstākās prioritātes.

Bet finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) sacīja, ka nākamā gada valsts budžets ir sagatavots valstiski atbildīgi un fiskāli sabalansēti.

Savukārt deputāti no tribīnes budžetu jau vairāk kritizēja, minot, ka tajā vēl ir iespējas uzlabojumiem un precizējumiem. Arī koalīcijas pārstāvji atzīst, ka ietaupījumus rast var, taču tas nozīmē pieņemt nepopulārus lēmumus.

--

Šī gan nav vienīgā ārkārtas sēde, kas šodien notikusi Saeimā. Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmuma neizsludināt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un nodot to otrreizējai caurlūkošanai, Saeimas vairākums šodien arī vienojās, ka uzklausīs prezidenta aicinājumu un jautājumu vairs neizskatīs šī sasaukuma laikā.

Priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim. Nākamā gada oktobra sākumā notiks Saeimas vēlēšanas, bet novembra sākumā uz pirmo sēdi jau varētu sanākt jaunievēlētais parlaments, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.

Par gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nobalsoja 53 deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības, pret bija 18 deputāti no "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei", atturējās Skaidrīte Ābrama, bet izstāšanos no konvencijas līdz šim atbalstījušās Zaļo un zemnieku savienības politiķi un vēl pāris deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Gadu garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Ārlietu komisijā bija rosinājusi noteikt Latvijas palikšanu konvencijā atbalstošā deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).