„Ošumājas” – lauku sēta Ludzas novada Mežvidu pagastā, pāris kilometru attālumā no šosejas A13. Te saimnieko Renāte un Artūrs Kaupuži, - vieni no tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri atgriezušies dzimtajā pusē un nolēmuši vecvecāku mantoto zemi saglabāt un uzturēt te esošos aizsargājamos dabas biotopus. Saimnieki ir ņēmuši talkā visdabiskākos zemes kopējus - savvaļas zirgus un liellopus. 

„Šobrīd mēs dodamies tepat uz piemājas pļaviņu, kur ziemā pie mājas ganās savvaļas zirgi un savvaļas gotiņas,” ejot pie tūristu mīluļiem – neliela auguma savvaļas lopiem „Ošumāju” saimnieks Artūrs Kaupužs atzīmē, ka dzīvnieki bez problēmām dzīvo laukā arī stiprākā salā.

„Poļu koniks (poļu: Konikpolski) šķirnes zirgi ir nelieli.

Viņi ir selekcionēti, lai vizuāli un arī pēc īpašībām atbilstu izmirušajam tarpānam - pirmatnējam zirgam, kas vēl pirms gadiem 150 klejoja stepēs vai pa lielo carisko Krieviju. Šķirne ar skaistām krēpēm, ar strīpu pa muguru, tā saucamo peļu taku, un strīpām uz kājām un vispārējo ķermeņa apmatojuma nokrāsu atbilst tam pirmatnējam izskatam, kādi bija tie dzīvnieki, kurus cilvēks pieradināja.”

Pacienājuši zirgus ar maizi, dodamies pie Hailandes šķirnes liellopiem. Artūrs mīļi sabužina rudās gotiņas kuplo frizūru un atzīst, ka vasarā gan liellopi, gan zirgi mierīgi sadzīvo, taču ziemā, kad barības kļūst mazāk, aplokā tomēr noteicēji ir zirgi.

„Hailandes liellopi arī ir neliela auguma, jo viņiem arī ir jābūt izturīgiem pret skarbiem apstākļiem.

Zem jumta viņi īpaši nav gājuši. Tikai lielā putenī vai no slapja sniega ielien zem nojumes.”

„Ošumājas” saimniecībā savvaļas zirgi un liellopi ganās 14 hektāru lielā teritorijā. Un, kā uzsver saimnieks, primārā liellopu un zirgu funkcija ir palīdzēt apsaimniekot bioloģiski vērtīgos zālājus.

„Mums šeit ir nozīmīgs zālāju, mežu un arī avotu biotops, kur ir apgrūtināta apsaimniekošana. Tur lejā var redzēt avotu, ir Ulmaņlaiku vai pat senāki linu mārki – sava veida kultūrvēsturiski objekti. Tur ir mitrs un lielā tehnika nespēj droši pļaut un art. Un to arī nedrīkst darīt. Tiesa, mums arī nekad nav bijusi tāda nodoma, lai tur ko mainītu.”

Artūrs Kaupužs stāsta, ka vecvecākiem piederējusī zeme ilgu laiku netika apstrādāta, un tāpēc te ir saglabājušas dabiskās pļavas, ko jaunie saimnieki plāno saglabāt un uzturēt.

„Šeit mums ir mūsu bagātība - saglabātās senās pļaviņas.

Kā mana vecmamma teica, aitu zāle, te neaug treknie timotiņi vai āboliņš. Kvadrātmetrā te ir līdz simts dažādu zālīšu sugu.”

Kaupuži jau vairāk kā piecus gadus dzīvo Artūra vecvecāku mājā, kur pie ieejas durvīm plīvo Latgales un Latvijas karogs. Saimnieks ir armijas cilvēks, un pa jokam saka, ka tāpēc jau tos lopiņus iegādājušies, lai laikā, kad viņš nav mājās, būtu kāds, kas pieskata pļavas un zālājus. Pērn „Ošumājās” sāka iegriezties tūristi, jo saimnieki piedāvā netikai apskatīt savu ganāmpulku un pabarot dzīvniekus, bet vasarā iepazīties ar daudzajiem augiem, kas te aug un tiek saglabāti.

„Tas, ka cilvēki brauc un skatās, tā ir tikai tāda pievienotā vērtība. Cilvēkiem ir ko redzēt, bet mums ir ko parādīt un pastāstīt.

To, kā mēs esam atgriezušies, veidojam šeit ģimeni, dzīvojam laukos,  pamazām attīstāmies un gribam pamācīt arī citiem cilvēkiem, kā var saimniekot savādāk. Kā dzīvot, ņemot vērā iepriekš nepamanītās dabas vērtības, kas ir mums zem kājām.”

Lai arī ziemā laukos aktivitāšu ir mazāk, vasarā, kad uz Latgali brauks tūristi, dabas saimniecībā "Ošumājas" varēs doties izzinošā pastaigā pa dabiskajām ganībām savvaļas zirgu un liellopu pavadībā. Tāpat varēs arī iepazīt zālāju daudzveidīgumu, atpazīt un atrast aizsargājamos augus, kuru „Ošumāju” laukos ir pārpārēm.