Ar patriotiskumu piepildīta novada garša - tā, gatavojot kārtējo lauku labumu grozu pilsētniekiem, saka bijušais jūrnieks, šobrīd jauns zemnieks, Lauku konsultāciju un izglītības centra uzņēmējdarbības konsultants un aktīvs vietējās produkcijas popularizētājs Artūrs Pavļukevičs no Krāslavas novada Kombuļu pagasta. Jaunajiem zemniekiem vietējās produkcijas ražotājiem šobrīd laukos ir visas iespējas attīstīties, jo pieprasījums pēc lauku labumiem ir - pārliecināts Artūrs Pavļukevičs, kurš senču mājās Sauleskalna apkaimē kopā ar saviem tuviniekiem tur lopus, iekopj un apstrādā ap 100 hektāriem zemes. 

Artūru Pavļukeviču sastopu viņa dzimtas mājās Krāslavas novadā Sauleskalna apkaimē. Jaunais zemnieks izrāda savu saimniecību „Kotiņi”, kur saimnieko kopā ar māti un brāli.

„Mēs te saimniekojam jau trešajā paaudzē, tās ir vectēva dzimtās mājas, tagad mātes mājas. Man ir saimniecība un brālim ir saimniecība. Mātei ir mazā dārzu un siltumnīcu saimniecība. Mums ir lopi un tehnika. Tā mēs te visi kooperējoties, arī strādājam.”

Artūrs Pavļukevičs pēc profesijas ir jūrnieks, un viņš ir viens no tiem jaunās paaudzes cilvēkiem, kurš izvēlējās atgriezties dzimtajā sētā, laukos, jo tieši te saskatīja savu dzīves jēgu.

„Esmu Rīgā dzīvojis 8 gadus, nomācījos Latvijas Jūras akadēmijā, nostrādāju arī savu pienācīgo laiku, gāju jūrā. Viss it kā patika, taču iztrūkst tā sava privātā laika. Pēc atgriešanās te, sākumā viss likās nesaprotams, bet kad apjaut, gribas iesaistīties visādos procesos, kas te notiek uz vietas. Jo šeit uz vietas ir dzīve. Ja tur bija  darbs un tikai darbs 24 stundas diennaktī, tad te tu pastrādā un vēl ir visādi pasākumi.”

Par pasākumu un aktivitāšu trūkumu Artūrs Pavļukevičs tiešām sūdzēties nevar, paralēli saimniecībai viņš  vēl strādā arī Krāslavas Lauku konsultāciju un izglītības centrā kā uzņēmējdarbības konsultants un saviem klientiem neatsaka pat atvaļinājuma laikā.

„Vēl šodien brauca pie manis klienti, salabojām subsīdijām iesniegtos platību maksājumus.”

Vēl darbojas katalogā „Novada Garšas”, kas popularizē vietējās izcelsmes pārtiku, un pats veido tās noieta un piegāžu tīklu.

„Izejot apmācības jauniešu programmā „Laukiem būt”, arī radās tā gribēšana darboties laukos. Es rakstīju biznesa ideju plānu par Pārtikas grozu. Tātad liekam iekšā grozā visu - piena produkciju, gaļu, maizi. Un no tā brīža, laikam ejot, ražojam cūkgaļu, liellopu gaļu, ir vistas, truši, bija aitas. Tā pamatdoma arī bija ražot pašiem savu un piedāvāt tirgum. Klāt vēl nāca sviesti, krējumi, biezpieni. Brāļa saimniecībā 3 ha platībā tiek audzēti bioloģiskie kartupeļi, arī tos mēs piedāvājam vietējā tirgū. Noteikti piedalīsimies arī Zaļajā iepirkumā. Galvenais, ražot mājās pašiem savu produkciju un apliecināt to pircējiem. Ja tas ir bioloģiski audzēts, tātad bez ķimikālijām. Tātad kvalitatīvāka un drošāka pārtika.”

Tā ir patriotiska pārliecība, ka laukos var dzīvot un te ir vērtības, kam ir pieprasījums, par savu izvēli nešaubīgs divu bērnu tētis Artūrs Pavļukevičs, brīvdienās piepildot mašīnu ar vietējo zemnieku audzēto un vedot, piemēram, uz tuvāko lielāko pilsētu - Daugavpili.

„Tas ir nedaudz ar patriotisma piegaršu, lai cilvēki pirktu vietējo. Ja tu ēd vietējo, tad tu atbalsti vietējos un arī saimniecības attīstās.”

„Mājražotāji arī attīstās, tiek ražoti dažādi gaļas izstrādājumi, tiek kūpinātas vistas. Kas tika izmantots senāk, tas jau nav aizmirsts, to jau arī cilvēki pieprasa. Daugavpilī cilvēki ir atvērti, ir gatavi pirkt un maksāt. Topā šobrīd ir mājas gurķi, mājas olas, gaļa, medus, svaigpiens, sieri. Gribētos vairāk zaļumu, te mums kalni un lejas un nav tik daudz saimnieku, kas tos audzētos plašākās teritorijās. Drīz būs pašu audzētie tomāti, arī tie ir ļoti pieprasīti.”

Šobrīd Arturs jau aktivizē apkaimes zemniekus un mājražotājus uz līdzdalību zaļajos tirgos, kuru rosība ap Jāņu laiku, tāpat kā  pieprasījums pēc lauku labumiem-pašu audzētiem  gurķiem, tomātiem, svaigā piena, sieriem, krējuma, gaļas un zivju kūpinājumiem, ir īpaši izteikti