Ašeradens: Tirgotāji PVN samazinājumu veidos tā, lai iedzīvotāji to sajustu savos maciņos

Līdz ar budžeta sarunām koalīcijas partneri vienojušies arī par samazinātu pievienotās vērtības nodokli atsevišķiem pārtikas produktiem. Kā tas ietekmēs nākamā gada budžetu un kur radīs naudu?

No nākamā gada 1. jūlija uz vienu gadu kā pilotprojekts tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa PVN likme 12% apmērā būtiskākajiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai. Savukārt Saeimā turpināšoties diskusijas par iespēju šajā kategorijā iekļaut cūkgaļu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norāda, ka PVN samazinājums nebūs lielākais izdevums nākamā gada budžetā, un tas izmaksās ap 15 miljoniem eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Aigars Rostovskis norāda, ja varētu samazināt darbaspēka nodokļus, tad tas iedotu vislielāko atslodzi biznesam un tad varbūt arī tas PVN nebūtu tik augsts.

Saeimas Budžeta komisijas sekretāre Aiva Vīksna (“Apvienotais saraksts”) atgādina, ka jau sen runāts par pārtikas cenu samazināšanu, bet sabiedrība rezultātus tā arī nav sajutusi. Viņasprāt, valdība rīkojas kā ik gadu – steigā “strēbj karstu” un vairāk tirgojas savā starpā, nevis domā par cilvēkiem. Vīksna uzsver, ka pati nav pret PVN samazināšanu, bet iebilst pret to, kā tiek pieņemti lēmumi. Viņas skatījumā valdībai vispirms vajadzētu samazināt savus izdevumus, nevis PVN.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede stāsta, ka pētījumi rāda, ka lielākoties nevar vienmēr novērot, ka PVN likmes samazinājums tiešā veidā parādīsies arī cenu samazinājumā. Tāpēc PVN likmes samazināšanu noteiktajiem produktiem viņš sauc kā “nosacītu cenu augšanas slāpējošu mehānismu.”