ASV prezidents Džo Baidens 24. aprīlī atzinis, ka armēņu slaktiņš, ko Pirmā pasaules kara laikā izvērsa Osmaņu impērija, bija genocīds.

"Mēs pieminam visu to dzīvības, kuri gāja bojā Osmaņu laikmeta armēņu genocīdā, un apņemamies nepieļaut šādu noziegumu atkārtošanos," teikts Baidena paziņojumā.

ASV Kongress jau 2019.gada decembrī simboliskā balsojumā armēņu slaktiņu atzina par genocīdu, bet nesen vairāk nekā 100 Kongresa locekļu Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Ādama Šifa vadībā vērsās arī pie prezidenta, aicinot pildīt kampaņas gaitā solīto un atzīt armēņu slaktiņu par genocīdu.

Pašlaik jau 30 valstis, tostarp arī Vācija, Francija, Kanāda, Nīderlande un Lietuva, atzīst armēņu masu slepkavības Pirmā pasaules kara laikā toreizējā Osmaņu impērijā par genocīdu.

Tajā pašā laikā Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) kritiski vērtē ASV prezidenta Džo Baidena pausto par Armēņu genocīdu.

Vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors, Austrumu kultūru un reliģiju speciālists Leons Taivāns skaidro notikumus Pirmā pasaules kara laikā un kāpēc jautājums ir aktuāls arī mūsdienās.