VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atkritumu savākšanai no valsts autoceļiem pēdējo piecu gadu laikā iztērējis 2,8 miljonus eiro, informēja LAU pārstāvis Juris Aksels Cīrulis.

Piegružoto ceļmalu sakopšanai LAU ik gadu izlieto vairāk nekā 580 000 eiro, tostarp autoceļu nodalījuma joslas sakopšanai 379 000 eiro, bet sadzīves atkritumu tvertņu apkopei 204 000 eiro. Vienlaikus izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nesamazinās, kas liecina par autoceļu lietotāju vienaldzīgo attieksmi vides piesārņojuma problēmu risināšanā un atkritumu īpatsvara samazināšanā.

"Katru gadu redzam, ka izmesto atkritumu daudzums ceļa malā nesamazinās, kas liek secināt, ka ceļu lietotāji joprojām vienaldzīgi attiecas pret vides piesārņojuma problēmu risināšanu un atkritumu īpatsvara samazināšanu," norāda VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” komunikācijas daļas vadītāja Sigita Audere.

Audere skaidro, ka ceļmalu sakopšana notiek pēc ziemas sezonas, kad arī atkritumu ir visvairāk. Parasti savāc vairākas tonnas.

"Viena lieta ir sadzīves atkritumi, bet bieži cilvēki ceļmalās novieto arī būvniecības un lielgabarīta atkritumus. Piemēram, šīferi, kādu dīvānu, būvgružus," norāda Audere.

VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs" darbinieki novērojuši, ka apmēram kilometru pēc degvielas uzpildes stacijas, ceļmalās parādās izmestas tukšas dzērienu glāzītes, ātro uzkodu iesaiņojums.

Katru gadu ceļmalu sakopšana un autobusa pieturvietu apkopšana izmaksā vairāk nekā pusmiljonu eiro gadā.Par šādiem līdzekļiem varētu veikt 260 km grants ceļu veikt greidējamās kārtas atjaunošanu. Vai veikt kāda ceļa virsmas apstrādi.

Ja cilvēki redz, ka piemēslo ceļmalas, ir jāsazinās ar policiju, savukārt,

ja cilvēki konstatē piemēslojumu ceļmalā, var zvanīt uz diennakts satiksmes informācijas centru 80005555.

Biedrības "Pēdas LV"  valdes priekšsēdētāja Vita Jaunzeme vērtē, ka būtība ir tajā, ka mēs kā cilvēki pat ļoti izteikti vēlamies sev tuvāko vidi padarīt absolūti skaistu, tīru un atkritumus un virzām tālāk no sevis.

"Tas tālāk ir tas, kas nesniedz mūsu redzes loku, tas jau mums vairs nepieder. Bet mūsu privātais loks tur izteikta vēlme pēc tīrības un kārtības. Mēs gatavi samierināties, ka mums tur stāv riepas pusgadu, mēs uzreiz gribam tikt vaļā," atzīst Jaunzeme.

"Man liekas, ka cilvēks ir jāaudzina jau no mazotnes, ka šī vide, tā tuvākā vide un sekundārā, ka viņas savā starpā ir ļoti saistītas un mēs nevaram aizstumt prom kaut kur nebūtībā, jo tā nebūtība jau nav. Tā ir mūsu nākamā vide, kur mēs iesim pa mežu staigāt, jeb tas būs tas pats akas ūdens, kas atnāks pie mums," uzskata Jaunzeme.

Kā risināt problēmu, analizē arī Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis.