No jūlija līdz septembra vidum Gaujas pietekās jeb 15 upju posmos 95 kilometru garumā uzsākta upju straujteču atjaunošana, lai veicinātu taimiņu un strauta foreļu spēju dabiski atjaunoties un ierobežotu invazīvās sugas Sosnovska latvāņa izplatīšanos pa upju ielejām, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Gauja ar savām pietekām ir viena no nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām Latvijā. Gaujas Nacionālā parka mazās upītes ir samērā dabiskas, ar salīdzinoši strauju plūdumu mežainā vidē, kas rada īpaši piemērotus apstākļus taimiņiem un strauta forelēm.
Gaujas pietekās - Lorupē, Skaļupē, Līgatnē, Nurmižupītē, Vildogā, Vaivē, Lenčupē, Egļupē un vēl vairākās mazākās upītēs - pēc ekspertu rūpīga izvērtējuma ir noteiktas precīzas vietas un posmi, kur straujteces jāatbrīvo no bebru dambjiem, upes tecējumu aizsprostojošiem kokiem, sanesumiem, kā arī no latvāņu audzēm gan uz upju sērēm, gan to krastos.
Par projektu plašāk stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta vadītāja Inga Hoņavko.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Ikdienai
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!
Draugiem.lv Facebook Twitter