Pērnā gada nogalē spēkā stājās grozījumi Autortiesību likumā, ka paredz, ka bibliotēkas var piedāvāt pielāgoto literatūru krietni plašākai sabiedrībai – ne tikai neredzīgajiem un vājredzīgajiem, bet visiem, kuriem ir kādas veselības vai vecuma problēmas, kas liedz baudīt lasīšanas prieku. „Runājošas” grāmatas un arī radiožurnāli ir nepieciešami un tie tiek izmantoti.

Raisa ar dzīvesbiedru Juri ir bieži Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Daugavpils filiālbibliotēkas Neredzīgo ciemā apmeklētāji, un izvēlas „runājošās” grāmatas, kuras mājās vēlāk klausīties, kā piemēram, Māras Zālītes darbus.

Šādu „runājošo” grāmatu klausītāju bibliotēkā kļūst arvien vairāk, tās izmanto jau ne tikai cilvēki ar redzes problēmām, stāsta bibliotēkas vadītāja Jana Šlapaka.

“Ja cilvēkam ir kustību traucējumi, grūtības fokusēt skatienu, disleksija, vecuma dēļ pasliktinājusies redze vai pārciesta operācija, kura liedz baudīt lasīšanas prieku.”

Pieprasīti ir dažādu žanru daiļliteratūras darbi, kuri atrodami mūsdienu literatūras topu virsotnēs, klasika, dzeja, bērnu literatūra, ceļojumu apraksti, pazīstamu aktieru dzīvesstāsti, grāmatas par psiholoģiju, dabu, vēsturi.

Ļoti pieprasīti šajā bibliotēkā ir arī periodiskie izdevumi pielāgotajā formātā –audiožurnāli, kuri sastāv no aktuālu Latvijas preses izdevumu publikācijām par dažādām tēmām

Arī audiogrāmatas ir attīstījušās, tās lietot kļuvis krietni vienkāršāk, stāsta „runājošo” grāmatu klausītāji Raisa un Juris.

„Runājošās” grāmatas ir ērtas un šobrīd pieejamas jau ļoti plašai auditorijai, atliek vien griezties sev tuvākajā bibliotēkā.s