Baltijas valstis ir sagatavojušās nedēļas nogalē gaidāmajai pārejai no Krievijas elektrotīkla vai BRELL sistēmas uz elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu. Taču iespējamas Krievijas provokācijas - to pēc iknedēļas tikšanās uzsvēra gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības". To apliecina arī "Augstspriegumu tīkli" vadības pārstāvis.

Viens no būtiskākajiem notikumiem Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā, līdzīgi kā atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas gāzes un naftas pirms pāris gadiem. Tā uzsver valsts augstākās amatpersonas, iknedēļas sarunā aktualizējot šajā nedēļas nogalē, no 8. līdz 9. februārim, gaidāmo Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu un atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas izlīdzināšanas tīkla BRELL. Atslēgšanos no BRELL tīkla sāka plānot jau tālajā 2007. gadā. Procesa nozīmīgumu uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sestdien Baltijas valstu energosistēma īslaicīgi darbosies "salas" režīmā kā atsevišķa energosistēma - bez sinhrona savienojuma ar citu energosistēmu. Savukārt svētdien plānota Baltijas valstu energotīklu pieslēgšanās kontinentālās Eiropas energosistēmai.

Premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" aicina sabiedrību šajās dienās sekot uzticamām mediju ziņām par gaidāmo pārslēgšanos un neuzķerties uz dezinformāciju. Silto laikapstākļu ietekmē arī Baltijas valstu elektroenerģijas rezerves ir pietiekamas, uzsver valdības vadītāja.

Darbu uzsācis pārvades sistēmas operatoru "Augstsprieguma tīkls" Latvijā, "Elering" Igaunijā un "Litgrid" Lietuvā veidotais Baltijas balansēšanas jaudu tirgus. Tas nodrošinās sistēmas balansēšanai un frekvenču kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi un drošumu pēc Baltijas valstu energosistēmu atvienošanās no Krievijas kontrolētās sistēmas un sinhronizācijas ar Eiropu. Pašlaik elektroapgādes nozares iestādes un uzņēmumi Baltijā ir pastiprinātā gatavībā, lai pārslēgšanās no BRELL sistēmas uz Eiropas energosistēmu notiktu droši un pēc plāna. Gatavība ir augsta - operatori visās Baltijas valstīs ir pastiprinājuši pamata elektrotīklu, izbūvējot jaunas un atjaunojot esošās augstsprieguma tīkla līnijas, stāsta "Augstsprieguma tīklu" valdes loceklis Gatis Junghāns. Lietotāji plānotās pārmaiņas neizjutīšot, uzsver uzņēmuma valdes loceklis.

Lai arī par elektroapgādes pārtraukumiem nebūtu jāuztraucas, Klimata un enerģētikas ministrija tomēr drošības pēc aicina tādiem sagatavoties līdzīgi kā tas būtu sagaidāmu dabas stihiju gadījumos. Proti, ir ieteikts uzlādēt mobilo tālruni, datoru un citas ierīces, vienlaikus atslēdzot tās ierīces, ko tobrīd neizmantos.