Valdība ķērusies klāt nākamā gada budžetam un 19. septembra ārkārtas sēdē atbalstīja iecerētās izmaiņas darbaspēka nodokļos. Tās paredz no nākamā gada paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, minimālo algu un neapliekamo minimumu. To cer kompensēt ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu, kā arī pretrunīgi vērtēto plānu pārdalīt 1% no pensiju otrā līmeņa uz pirmo.

Šī valdības ārkārtas sēde bija veltīta kopskatam par piedāvātajām nodokļu pārmaiņām, kas skars teju visus valsts iedzīvotājus. Pārmaiņu Finanšu ministrijas paredzētajā scenārijā pašlaik nav. Iespējams, tādas būs turpmākajos budžeta dokumentu un plānu apspriešanas cēlienos gan vēlreiz valdībā, gan vēlāk Saeimā.

Piedāvātais scenārijs paredz vienkāršot nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, uzsver Finanšu ministrija. No 2025. gada paredzēts fiksēt ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī un turpmākajos gados to paaugstināt. Pensiju neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī – augstāk nekā nosauca pirms neilga laika.

Atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm, 750 eiro lielas pensijas saņēmējs nākamgad dabūs par 50 eiro vairāk. Ja pensija ir 1000 eiro, tad nākamgad uz rokas būs par 100 eiro vairāk.

Neapliekamā minimuma pārskatīšanu pensionāriem finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības” valdības sēdē pamatoja ar to, ka vairāk nekā 60 000 cilvēku pensijas vecumā turpina strādāt. Saglabājot zemāku pensijas neapliekamo minimumu, viņu situācija pasliktinātos.