Izglītības un zinātnes ministrija jau otro gadu pēc kārtas nolēmusi iesaldēt 9. klases eksāmenu nokārtošanas slieksni pie 10 procentiem. Tomēr tā sola drīzumā ieviest sistēmiskus risinājumus, lai nākamgad slieksnis beidzot varētu pieaugt līdz 15 procentiem.

Ieviešot centralizētos eksāmenus 9. klasēm, bija iecerēts ik gadu celt eksāmena nokārtošanas latiņu. Ja viss būtu noritējis pēc plāna, jau šogad skolēniem pamatskolas eksāmenā būtu jāpārvar 20 procentu slieksnis. Taču latiņa netika celta pērn, un to iecerēts necelt arī šogad. Tāpēc paredzams, ka jau trešo gadu pēc kārtas 9. klašu absolventiem, eksāmenos būs jāsniedz vien desmit procenti pareizu atbilžu, lai pabeigtu pamatskolu.

Iemesls šādam lēmumam, kas gan vēl jāapstiprina valdībā, ir ministrijas aprēķini, ka, ja eksāmena nokārtošanas slieksnis būs 15%, tos nenokārtos un pie pamatizglītības, kas Latvijā ir obligāta, netiks pat 2000 skolēnu. Vairāk nekā pusotrs tūkstotis skolēnu izkristu tieši matemātikas eksāmenā. Pērn pat 10 procentu latiņu nepārvarēja vairāk nekā 700 skolēnu, bet gadu iepriekš – vairāk nekā 800. Zemos skolēnu sasniegumus eksāmenos ministrijā skaidro gan ar pandēmijas attālinātajām mācībām, kad tagadējie topošie pamatskolas absolventi bija 4. un 5. klasē, gan ar zemu lasītprasmi un tekstpratību, ar ko saskaras daļa skolēnu.

Tāpat ministrija atzīst, ka skolas nav bijušas pietiekami nodrošinātas ar mācību materiāliem.

Jāpiebilst, ka lielākas problēmas eksāmenos var būt skolēniem, kuri vairāk mācījušies mazākumtautību valodā, bet eksāmens jākārto latviski.