Daina Zvejsalniece no Rēzeknes novada Rogovkas jau vairākus gadus sava dārza apsaimniekošanai izmanto permakultūras metodes. Gan kļūdoties, gan no kļūdām mācoties, Daina sapratusi, ka tas ir veids, kā dārza darbus padarīt vieglākus un arī videi draudzīgākus.

„Re, kur manas pirmās permakultūras dobes, kad atbraucu no Permakultūras festivāla un sāku rudenī likt nogrieztās puķes, lapas un pēdējo zālīti. Un tas pakāpeniski trūd un veido to auglīgo slānīti.” Daina Zvejsalniece ir dārzniece jau trīsdesmit gadus, apsaimnieko vairāk nekā 1 hektāru lielu platību. Ar visu tiek galā pašas spēkiem, lai gan daudzi netic, kā to var izdarīt, stāsta Daina.

„Kā es saku, tas ir mans fitness. Jo cilvēkam ir jākustas. Kustēšanās, būšana brīvā dabā, svaigā gaisā, man liekas, kas var būt skaistāks!”

Iepazīstot permakultūras saimniekošanas metodes, Daina no sākuma gan šaubījusies, taču ar laiku pārliecinājusies, ka tās strādā un samazina arī laiku, kas jāvelta dārzam.

„Permakultūra saka, ka mēs nerokam, mēs neravējam, mēs nebarojam augus, mēs to visu apvienojam ar mulčēšanu, caur organiskajām mulčām.”

Kā uzsver Daina, dārzu izveidojot, būtiskākais ir spēt par to parūpēties. Bija laiks, kad dārzniece savā dārzā apjauta, ka nespēj viena vairs tikt galā ar nebeidzamo ravēšanu. Šobrīd viņas dārzā ravēšana ierastā veidā vairs nav nepieciešama, vien ik pa laikam šur tur ir jāizrauj kāda nezāle, kas tomēr izspraukusies no nomulčētās augsnes. Arī mulča ir regulāri jāatjauno, to Daina dara liekot virsū svaigi pļautu zāli, sienu vai salmus.

„Kad es tikko sāku to darīt, tad citi teica: Klausies, tev nav tāda izirdināta zeme, tev tur siens samests. Nē, man nepatīk! Un es saku: Zini, ja man tas atvieglina darbu un ja maniem augiem tas patīk, tad man ļoti patīk!”

Lai saprastu, kas der dārzā un kas nē, ir daudz jāeksperimentē. Šobrīd Dainu permakultūra ir tā aizrāvusi, ka iedvesmo arī citus permakultūras metodes pielietot savos dārzos.

„Un vai nav skaista mix dobe! Jo permakultūra saka, ka audzējiet mix sējumā nevis monokulturā.

Jo, ja mēs runājam par kukaiņiem, kad atlido, piemēram, kāpostu baltenis, ka kukaiņi neredz tavu kāpostu,  viņi iet uz smaržu.”

Bet, ja kopā ar kāpostiem tiek audzētas kliņģerītes vai kādi ēteriskie augi, tad kukaiņiem smaržas sajūk kopā. Daina permakultūras metodes izmanto arī puķu dobēs. Dārzā kompozīcija veidota tā, lai puķes būtu viena pie otras un nezālēm vairs tur nebūtu vietas.

„Ja ir mizas, tad apakšā ir ģeotekstils, ja ir zāle, tad tur ir augsne apakšā. Un, piemēram, šī te dobe, ko es saucu par ziedu strautiem – viņa ir kā ziemciešu kolekcija. Un šeit stādījums ar tādu domu- puķes, kuras var ilgi augt bez pārstādīšanas.”

Dainai šis ir darbīgs laiks, pērn kopā ar meitu izveidoja Dainas Dārznieku skolu, mācot citiem par skaista un praktiska dārza ierīkošanu, nupat kā uzņēma pie sevis ciemiņus „Mājas kafejnīcu dienās” un šo sestdien Dainas dārzā notiks Permakultūras festivāls. Kā uzsver Daina Zvejsalniece, nedrīkst padoties bailēm, bet ir vienkārši jādara!