Sabiedrisko mediju apvienošanai nebūs steidzamības statusa, vienojās procesu pārraugošās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti. Sekojot Latvijas Radio darbinieku vēstulē publiski paustajiem argumentiem par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijsa apvienošanu var lemt pēc finansējuma modeļa izstrādes, piekrita deputāti. Par to lēmumi gaidāmi maija beigās un jūnijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātie grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiks tiesisko pamatu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanai. Vairāk nekā 200 Latvijas Radio darbinieku parakstītā publiskā vēstulē norādīts, ka nav pamatojama likuma grozījumu steidzamībai un trūkst pamatojuma apvienošanai.

"Uzsveru: mēs neatsakāmies no pārmaiņām. Laikmets mainās, mediju patēriņa paradumi arī mainās. Bet ir būtiski ievērot atklātību, skaidrību visā šajā procesā," norāda Latvijas Radio darbinieku pārstāve producente Evija Unāma.

"Latvijas Radio darbinieki piekrituši šim procesam, ja vienlaikus tiek virzītas gan apvienošanas koncepcija, gan finansēšanas modelis. Kad tās tiek viena no otras atrautas, sākotnēji virzot apvienošanu un tad vēl turpinot domāt finansēšanas modeli, kam rezultāts nav prognozējams, tajā brīdī šī struktūra izjūk," atzīst Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Saglabājas nepieciešamība sabiedrisko mediju apvienošanu turpināt skaidrot tajos strādājošajiem. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Jānis Siksnis apņēmās turpināt skaidrojumus, vienlaikus uzsvēra, ka pirms gada tapušajā koncepcijā ieguvumi ir izskaidroti.

"Tieši digitālā satura attīstība šādā struktūrā nevar notikt. Ir kopīgs interneta portāls, kas juridiski ir šķirts. Jebkura atšķirība rada lielas problēmas, savstarpējo vienošanos slēgšanu. Tā ir fundamentāla problēma. Ieguvums darbiniekiem – nokļūstot lielā uzņēmumā ir iespēja pretendēt uz lielāku atalgojumu, labāku nodrošinājumu," uzskata Jānis Siksnis.

Deputāti no "Jaunās Vienotības"  frakcijas atgādināja, ka steidzamība bija plānota tikai sabiedrisko mediju apvienošanas procesa sākšanai. Taču tad Kultūras ministrija, paredzot sabiedriskajos medijos pēc dažiem gadiem atteikties no satura krievu valodā, vēl papildu ierobežojumus rosināja arī vairāki Nacionālās apvienības deputāti. Pēc Gata Liepiņa teiktā, tas bijis mēģinājums sabotēt likumprojektu. Pret šo vērtējumu iebilda Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.

"Iepriekš jūs laikus nevarējāt iesniegt tehniskos grozījumus. Tos saņēmām pēdējā brīdī. Kultūras ministrijas rīcību vērtēju kā necieņu pret koalīcijas partneriem, pret komisiju un pret savu pārraugāmo nozari," bilst Gaits Liepiņš.

"Kultūras ministrija bija gatava atsaukt savu priekšlikumu, lai tehniskais process ritētu uz priekšu. Tāpēc lūdzu nevainot Kultūras ministriju, ka mēs kaut ko taisāmies sabotēt," norāda Ritvars Jansons.

Sēdes noslēgumā komisija vienojās atcelt steidzamību likumprojekta skatīšanai, tādējādi to vērtēs arī trešajā lasījumā. Atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja rosinājumam likumprojektu par sabiedrisko mediju apvienošanu Saeima varētu turpināt skatīt jūnijā – pēc tam, kad būs izvērtēts apvienotā sabiedriskā medija finanšu modelis. Līdz ar to Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu pārcels no nākamā gada janvāra vismaz uz aprīli.