Balvu Centrālajā bibliotēkā līdz septembra vidum apskatāma divpadsmitgadīgā Jēkaba Slišāna karikatūru izstāde. Jēkabs Slišāns dzīvo Balvu novada Upītes ciemā, karikatūrās viņš zīmē savu ģimeni dažādās dzīves ainās, tā parādot, ka Upītē dzīve ir jauka.

„Mani sauc Jēkabs Slišāns, man ir divpadsmit gadu un es iešu 6. klasē. Kas tev patīk, kādi ir tavi hobiji? Man patīk zīmēt un brīvajā laikā ar draugiem spēlēju volejbolu.”

Ar Jēkabu Slišānu tiekamies Upītē, sarunājamies sēžot uz soliņa. Virs soliņa, koku zaros iekārts, tekstildarbs, kurā lasāms latgaliski, ka Upītē dzīve ir jauka. Jēkabs tur rokās planšetdatoru, kurā pēc brīža rādīs savus darbus. Taču pirms tam jautāju, kā viņš aizrāvies ar karikatūru zīmēšanu?

„Kad es biju mazs, mans lielais brālis Domeniks zīmēja karikatūras. Man ļoti patika, kā viņš zīmēja, tas mani iedvesmoja! Cik tad tev bija gadu? Man liekas, ka kādi trīs gadi.”

Jēkabs šogad pabeidza mākslas skolu un kā diplomdarbu zīmēja karikatūras ar nosaukumu “UpītieDzeiveJauka”. Šīs un vēl citas Jēkaba karikatūras apskatāmas izstādē Balvos.

To, cik jauka dzīve Upītē, Jēkabs parāda zīmējot savu ģimeni un radu saimi.

Lai labāk saprastu, Jēkabs rāda darbus planšetdatorā.

„Te ir mana māsa Kate, viņa ķemmē matus un viņai ir pinka matos.  Te ir mana tante Annele, viņa taisa simts dečus Latvijai, viņai bija tāds projekts. Un es uzzīmēju, ka viņa taisa vienu no viņiem.”

Karikatūrā izrotāta Ziemassvētku eglīte tiek likta aušanas stellēs. Jēkabs zīmē tieši karikatūras, jo patīkot, ka skatītājiem darbi rada priecīgas emocijas. Izstādē, kas skatāma Balvu Centrālajā bibliotēkā, redzami arī Jēkaba darbi, kas tapuši pirms diviem gadiem, kad karikatūras zīmētas ar zīmuli. Un pats jaunākais darbs ir Jēkaba paša ilustrētas kārtis no ģimenei zināmas kāršu spēles. Jēkaba mamma, Ligita vairāk stāsta, kā tapa karikatūras pirms diviem gadiem.

„Vienkārši Jēkabam salūza telefons. Un daudz brīva laika parādījās. Un viņš izdomāja, ka viņš līdz Ziemassvētkiem katru dienu uzzīmēs vienu karikatūru. Un tā pie tā plāna viņš turējās un viņam kaut kādas 74 karikatūras tapa.”

Karikatūrās Jēkabs zīmēja gan Upītē, gan Latvijā, gan arī pasaulē zināmus cilvēkus. Jēkabs, vēloties pamēģināt karikatūras zīmēt planšetdatorā, gāja palīgā tētim darbos un par nopelnīto iegādājās pats sev planšetdatoru. Kā atzīst Jēkabs, zīmēt viņu iedvesmo ģimene. Šobrīd nākotnē sevi redz kā programmētāju, kurš datorspēlēm veido pats arī ilustrācijas.