Jau astoto gadu pēc kārtas Mūzikas un mākslas festivāla „Daugavpils ReStArt” ietvaros šo sestdien notiks Rīgas ielas svētki. Rīgas iela Daugavpilī ir viena no pirmajām gājēju ielām Latvijā. Tā ir pilsētas dzīvākā artērija, kas stiepjas no dzelzceļa stacijas līdz Daugavai – Rīgas ielas sākumam, kur zem dambja ar pieeju upei kādreizējās piestātnes vietā izveidota arka. Un sestdien ikvienam būs iespēja izbaudīt sajūtu pastaigu Rīgas ielas garumā. Bet rast un tvert interesanto šajā Daugavpils Rīgas ielā, ik reiz atrodot jaunas nianses un lietas, ko uzburt vai atklāt gājēju izjūtām, nu jau astoto gadu meklē un rod šo svētku idejas autore - Daugavpils māksliniece Līga Čible un svētku režisors Māris Susejs. Viņiem Rīgas iela Daugavpilī ir īpaša, un par to, tiekoties šīs ielas viducī ar svētku rīkotājiem, pārliecinājās Silvija Smagare.

#iebraucDaugavpilī! ir šī gada pilsētas centrālās un vienīgās gājēju ielas - Rīgas ielas svētku pamatdoma. 

„Daugavpilī, D- pilī, Dinaburgā … vienalga, kā mēs šo pilsētu saucam, ir jāiebrauc. Pilsēta mainās katru gadu, un tajā jāiebrauc ne ar mašīnu, ne zirgu vai motociklu, bet gan mentāli,” tā par ikgadējiem Rīgas ielas svētkiem stāsta režisors Māris Susejs.

„Rīgas iela ir liecinieks Daugavpils dzīvei. Ja tu ej pa šo ielu un redzi, ka veikali ir ciet, vai ciet kafejnīcas, kurās rosījās dzīvība, tad tu droši vari pateikt, ka arī daļa no pilsētas dzīves daļēji aiziet prom.

Vai gluži otrādāk, ja tu redzi, ka kaut kas Rīga ielā ir vēris savas durvis vaļā, tad tu saproti, ka nu dzīve ir atgriezusies. Tas ir tāds rādītājs. Rīgas iela runā. Un man citreiz sirds sāp, viena bode ciet, kāds krogs ciet. Šobrīd mēs balansējam 50 uz 50.”

Uz jautājumu, kur tad Rīgas iela sākas – no dzelzceļa stacijā vai no Daugavas, kopā ar svētku režisoru Māri Suseju atbild Rīga ielas svētku māksliniece un idejas autore Līga Čible.

„Jādomā, ka no Daugavas. Daugava ir tā, kas mums vēl šobrīd nav līdz galam samīļota, bet šobrīd top Daugavas promenāde, cietokšņa teritorija uzsākusies būvniecības darbi. Tā ir nākotnes tēma, par ko mēs runājam,” tā Līga Čible.

„Agrāk lielā kustība bija tieši no Daugavas uz stacijas pusi, jo visi tirgoņi, visi cilvēki, kas ieradās pa upi ar kuģīšiem, plostiem, kuri atveda preces, viņi virzījās tieši Rīgas ielas virzienā.

Daugava sevi iezīmē kā likteņupi priekš Daugavpils, un Rīgas iela arī liktenīgā iela Daugavpilī, jo tikai caur viņu tu vari izprast pilsētu. Dzīvā orda, var teikt,” piebilst Māris Susejs.

Rīgas iela Daugavpilī ar savu vēsturi ir īpaša ne tikai Daugavpils, bet visas Latvijas kontekstā, arī Līgai un Mārim šī iela saistīta ar savām izjūtām, tas būtiski, lai jau astoto gadu spētu rast iedvesmu un idejas šo Rīgas ielas svētku rīkošanai. Arī šajā gadā, šajā sestdienā, savā ziņā mēģinot lauzt stereotipus par Daugavpili.

„Man mīļākās Rīgas ielā ir arkas, iekšpagalmi, kur tu ej iekšā un redzi pavisam citu radošo garu, vai otrādi – jūti vēstures garīgo spēku. Tādu vietu Daugavpilī ir daudz, vienkārši vajag klaiņot tur, kur var dzirdēt pilsētas skaņas,” saka Māris Susejs.

„Mēs satiekamies tieši tajā vietā, kas jākārto. Un gadu no gada glābjam situāciju, jo apgleznojam žogu. Jaunā tematikā. Tādā veidā runājot par vēsturi, un cerot, ka kādreiz te būs uzbūvēta arī māja. Faktiski, Rīgas iela tā ir kustība. Un mūsu svētku kopsaucējs arī ir – iebrauc Daugavpilī,” piebilst Līga Čible.

„Mēs ar Rīgas svētkiem gribam pierādīt to, ka Daugavpils ir radošu cilvēku pilsēta.

Kādu laiku dominēja stereotips, kas arī tagad dod par sevi zināt, ka Daugavpils ir rūpnieciskais monstrs, jo īpaši tas bija raksturīgs padomju laikam. Tagad mēs cenšamies lauzt šo stereotipu, paliecinot, ka ir ļoti daudz ko rakt radošuma ir vairāk nekā var iedomāties,” turpina Māris Susejs.

Ar vizuālās mākslas, mūzikas un dejas starpniecību tvert ikdienā netveramo mirkļu burvību Daugavpils Rīgas ielā, kuras svētku rīkošanā  savu artavu ielikuši Līga Čible un Māris Susejs varēs jau šīs sestdienas pievakarē.