Šobrīd nav zināms, vai Latvijas bērni devušies uz nometni Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā Krimā. Sociālajos medijos izplatījusies no Kremļa propagandas medijiem pārpublicēta informācija, ka uz bērnu nometni “Artek” Krimā esot ieradušies bērni no 60 valstīm, tostarp no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm. Ziņai uzmanību pievērsusi arī Ārlietu ministrija un Valsts drošības dienests.

Padomju laikos “Artek” bija populāra un prestiža pionieru nometne. To atvēra 1925. gadā Gurzufas pilsētā pie Melnās jūras Krimas pussalā un ik gadu brīvdienas nometnē pavadīja 27 000 bērnu. Savu nosaukumu tā ieguva, pateicoties vietai, kur tā atradās. Padomju laikos skolēnu vidū ceļojumu uz “Arteku” uzskatīja par prestižu balvu, ko nopelnīt varēja vien paši labākie, proti, vērtēja gan mācību sasniegumus, gan piedalīšanos pionieru aktivitātēs, protams, arī laba uzvedība bija viens no priekšnoteikumiem, lai nokļūtu “Artekā”.

Atbildīgās iestādes seko līdzi izskanējušajām ziņām, taču šobrīd to rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu vai noliegtu, ka nometnē būtu bērni no Latvijas.

Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte uzsver, ka Satversmes 98. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt un brīvi ieceļot valstī, ja viņam ir Latvijas pase, taču vienlaikus svarīgi ņemt vērā ceļojuma brīdinājumus un drošības situāciju konkrētajās valstīs.

Arī Valsts drošības dienests jau vairākkārt ir brīdinājis sabiedrību par augstajiem vervēšanas un izlūkošanas riskiem, apmeklējot Krieviju un Baltkrieviju, un arī Krievijas patlaban okupētās teritorijas. Drošības dienests atgādina, ka Krievija jau ilgstoši izvērš pasākumus ārvalstīs dzīvojošo krievu jauniešu ietekmēšanai ar dezinformācijas un propagandas palīdzību, lai attaisnotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un veidotu nākamos Krievijas interešu virzītājus citās valstīs.

Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa skaidro, ka lai gan valsts no savas puses ir skaidri izteikusi aicinājumu uz šīm vietām nedoties, ir jāņem vērā, ka tā ir attiecīgo bērnu vecāku izvēle un atbildība.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors Jānis Sārts uzsver, ka “vispirms būtu jāpārbauda informācijas patiesums, jo uz vārda ticēt Krievijas propagandas teiktajam, protams, nevar, taču Kremļa mēģinājumi piesaistīt Latvijas jauniešus dažādos pasākumos, tajā skaitā arī šķietami Krievijas nacionāli patriotiskos pasākumos, nav jaunums, un tā noteikti ir daļa no ietekmes kampaņas iepretim Baltijas valstīm.”

Sārts gan arī norāda, ka mums visiem ir mūsu tiesības, kuras mums nevajadzētu atņemt, un šeit vairāk darbs ir ar skaidrojošām lietām, bet, protams, tajā mirklī, ja tiek pārkāpti kādi likumi, ir jābūt sekām.

Valsts drošības dienests atgādina, ka Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienestu aktivitātes ir kļuvušas agresīvākas. Šo valstu specdienesti mēģina izmantot jebkuru veidu, lai iegūtu izlūkinformāciju par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijas. Kā arī Drošības dienests atzīst, ka Latvijas valsts institūciju iespējas palīdzēt grūtībās nonākušiem Latvijas pilsoņiem Krievijā un tās kontrolē esošās teritorijās ir ierobežotas.