Rēzeknietim Edgaram Timoškānam -  uzņēmējam, nopietnam un atbildīgam ģimenes cilvēkam ir divi hobiji - motocikli un zemledus makšķerēšana. Pašlaik, kad motosezona ir beigusies, kārta pienākusi zemledus makšķerēšanai. 

„Mani sauc Edgars Timoškāns. Es dzīvoju Rēzeknes novada Griškānu pagastā, esmu neliela ģimenes uzņēmuma vadītājs. Man ir vairāki hobiji -

nodarbojos ar makšķerēšanu un esmu arī motokluba „Lielceļa klaidoņi” seržants un atbildu par drošību un disciplīnu klubā.

Esmu arī aktīvs zemessargs un ģimenes galva.”

Laikā, kad Latgalē sals pat dienas laikā kniebj vaigos, Edgars Timoškāns jau atkal ir ceļa jūtīs, jo sākoties ziemai, viņš nopietni pievēršas savam ziemas hobijam - zemledus makšķerēšanai.

„Latgale mums ir Ezeru zeme. Visi ezeri ir ļoti forši, skaisti un arī zivis ir. Bieži braucu uz savu dzimteni – ir tāds Železnieku ezers Ludzas novadā, uz Ludzas Lielo ezeru, uz Nirzas ezeru, uz Lubānu, uz Rāznu.”

Zemledus makšķerēšanas inventārs, kas pērn ieziemots garāžā, šogad jau izpakots un tiek pielietots copējot gan tepat Latgalē, gan arī ārpus Latvijas.

„Viss mans aprīkojums aizņem trešdaļu garāžas, jo ziemas copei ir gan ragavas, gan divas teltis, bet lielāko vietu aizņem kvadracikls. Tas ļoti noder tieši uz lielajiem ezeriem, kad jāiet tālu.”

Lai arī Latgales un Latvijas ezeri ir pārbaudīti ne reizi vien, Edgars uzsver, laikam jau katra zemledus makšķerniekam deserts ir makšķerēšana uz Peipusa ezera.

„Jā, beidzot ir izdevies aizbraukt uz Peipusa ezeru. Mums – zemledus makšķerniekiem divas sezonas bija lielas bēdas, jo pērn makšķerēšanas sezonu izjauca kovids, savukārt, aizpagājušogad nebija ledus. Divus gadus cietām un bijām gatavi prasīt valdībai morālo kompensāciju par to, ka netiekam uz Peipusu. Bet šogad jau divas reizes esmu braucis uz Peipusu.”

Taču, nopietni runājot, Edgars atklāj, ka makšķerniekam, tāpat kā medniekiem, lomam, protams, ir liela nozīme, bet ir arī kas svarīgāks par noķertajām zivīm.

„Peipuss tas ir kaut kas īpašs, ko nevar izstāstīt vārdos.

Tā ir ķīmija. Tāpat kā mīlestība. Daudzi man prasa: „Vai ir vērts tik tālu braukt pēc zivīm?”. Taču Peipuss nav tikai zivis. Tā ir gatavošanās, tā ir zvanīšanās draugiem par to, kādu ēsmu ņemt, cikos ceļamies, kā brauksim, kāds laiks. Aizbraukšana turp aizņem 4 stundas. Ceļā mēs izrunājamies, stāstam kas kur bijis, kas ko copējis. Tad ir sals, vējš, sniegputenis, tāli ceļi, sniegs līdz ceļiem, bet citreiz pat līdz kaklam… Un to visu izturēt, tas ir tāds gandarījums. Tas nogurums vakarā, kad zivis saķertas un šķiet, ka vairs neko negribi, nekur nebrauksi, bet pēc tam atpūties, aizej pirtiņā. Un atkal piecos rītā ceļamies un atkal viss no jauna.”

Edgars Timoškāns atklāj, ka Peipusa ezers, kuru var pat uzskatīt par jūru ar kopējo platību ap 3 tūkstošiem kvadrātkilometru, zivīm ir sava īpaša garša. Tiesa, viņš pats būdams aizrautīgs makšķernieks, zivis gandrīz neēd, tāpēc lielāko daļu loma aizgādā vecākiem vai draugiem.

„Taisām tā saucamo voblu no Peipusa raudām, jo tās ir ļoti vērtīgas, taukainākas un krietni garšīgākas tās zivis ir.”

Runājot par zemledus makšķerēšanu, nevar nerunāt par drošību uz ledus. Edgars atzīst, ka kaislīgiem makšķerniekiem, ieraugot pirmo un pēdējo ledu, kad zivis ķeras vislabāk, azarts var ņemt virsroku par veselo saprātu. Taču pats viņš šādiem kārdinājumiem nepadodas.

„Jā tas ir sāpīgs jautājums. Tieši uz Peipusa katru gadu notiek traģēdijas. Bet mēs cenšamies nepārkāpt noteikumus, monitorējam laika apstākļus. Uz Peipusa ir vietējā robežsardze, policija - viņi kontrolē ledus stāvokli, biezumu, informē, kur drīkst iet, kur nedrīkst iet. Galvenais nebūt pārgalvīgam.”

Runājot par hobijiem, Edgars stāsta, ka ziemā gaida vasaru, kad varēs ceļot ar motociklu, bet vasarā gaida ziemu, kad varēs copēt. 

„Runājot par motohobiju, te jāatzīmē, ka sieva man vienmēr brauc līdzi.

Bērnus mēs arī visur ņemam līdzi. Viņi mums arī ir motopuikas, viņiem ir savi mazi motocikliņi un viņi jau ir Latvijas moto dzīvē atpazīstami cilvēki. Brangi puiši - sportisti, kikbokseri, džudisti. Man ir liels prieks par ģimeni. Man ir ļoti noveicies dzīvē.”

Pieturoties salam, ar ledus vāku pārklājas mazākas un lielākas ūdenstilpes un zemledus makšķernieki var  ķert savus sapņu lomus. Šogad Edgars Timoškāns uz lielo copi uz Peipusa ezeru pirmo reizi ņems arī vecāko dēlu.