Trīs kontinentos, tostarp Eiropā, turpina plosīties liels karstums. Eiropā svelme pārņēmusi dienvidos esošās valstis un teju visās Itālijas lielākajās pilsētās šodien izsludināts sarkanais brīdinājums par karstumu un tā radītajiem riskiem veselībai. Karstuma dēļ valda arī liels sausums, tādēļ nerimst arī ciņa ar savvaļas ugunsgrēkiem.

Karstuma rekordi vairākās vietās Eiropas dienvidos turpina krist, un, visticamāk, vēl kritīs. Jau vairākas dienas daudzviet temperatūra pārsniedz 40 grādus. Grieķijā, protestējot pret darba apstākļiem karstumā, tūristu iecienītajā Akropolē strādājošie no ceturtdienas pārtrauks darbu uz četrām stundām dienā. Gan Grieķijā, gan Spānijā vairākos reģionos izsludināti brīdinājumi par karstumu. Katalonijā reģistrēta novērojumu vēsturē augstākā gaisa temperatūra, 45,4 grādi. Brīdinājumi ir spēkā arī daļā Balkānu un 40 grādu svelme gaidāma arī Francijā.

Bet Itālijā sarkanie brīdinājumi par ārkārtēju karstumu ir spēkā lielākajā daļā lielo pilsētu. Šie brīdinājumi nozīmē to, ka karstums rada draudus veselībai visiem, nevis tikai riska grupām. Sagaidāms, ka šodien gaisa temperatūra Itālijā sasniegs maksimumu. Itālijai piederošajās Sardīnijas un Sicīlijas salās atkal valdīs karstākie laikapstākļi, temperatūrai sasniedzot 46 vai 47 grādus. Eiropas karstuma rekords ir 48.8 grādi, kas tika reģistrēts 2021.gadā Sicīlijā. Itālijas mediji lielo karstuma vilni, kurš pārņēmis valsti, dēvē par „settimana infernale” jeb „elles nedēļu”.

Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem par 20% ir pieaudzis to pacientu skaits, kuri tiek uzņemti ar karstuma simptomiem, piemēram, dehidratāciju, izsīkumu, karstuma dūrienu un apjukumu.

Karstuma dēļ joprojām valda arī sausums un tādēļ daudzviet turpinās cīņa ar savvaļas ugunsgrēkiem, iesaistot tehniku un simtiem ugunsdzēsēju. Viena no ugunsgrēku skartajām valstīm ir Grieķija. Vairāki ugunsgrēki plosās Atēnu apkārtnē un tos pastiprina stiprais vējš. Ugunsgrēks izcēlies arī tūristu iecienītajā Rodas salā, kur mājām un ciematiem briesmas pagaidām nedraud. Glābšanas darbos iesaistīti vairāki helikopteri un lidmašīnas. Ugunsgrēks plosās arī Spānijai piederošajās Kanāriju salās, kur tas nopostījis vairākus tūkstošus hektārus meža un spiedis evakuēt vismaz 4000 iedzīvotāju.

Granthama Klimata pārmaiņu un vides pētniecības institūta pētnieks Bobs Vards skaidro, ka lielā karstuma dēļ cieš ne tikai cilvēki, bet arī daba un dzīvnieki.

Pasaules meteoroloģijas organizācija brīdinājusi, ka karstuma vilnis Eiropā var turpināties arī augustā.