Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2020.gada augustu - patēriņa cenas palielinājušās par 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā jūliju bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, mājokļa iekārtai.

Plašāk par izmaiņām stāsta Centrālās statistikas pārvaldes Patēriņa cenu indeksu daļas vadītāja vietnieks Ralfs Melbergs.

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka cenu pieaugums ir saistāms ar Covid ietekmi un visticamāk inflācija vēl augs.

"Es teiktu, ka Covid ietekme lēnām sāk parādīties. Mēs tikai pamazām sākam just Covid izraisīto satricinājumu ietekmi uz cenām," vērtē Līva Zorgenfreija. "Ir bijis spēcīgs pieprasījuma kāpums pēc pirmā Covid šoka, nepietiekams piedāvājums, kas nevar apmierināt īstī lielo pieprasījuma kāpumu un tas ir veicinājis gan izejvielu, gan komponenšu trūkumu. Līdz ar to arī cenu kāpumu."

Zorgenfreija atzīst, ka redzami arī lieli sarežģījumi loģistikas ķēdēs, transportēšanas izmaksas aug. Tas viss veicina ražotāju cenu kāpumu un pamazām tas nonāk arī līdz patērētājam.

"Pēdējos mēnešus redzam, ka ļoti akūtas ir energoresursu cenas, mājokļa izmaksas, transporta izmaksas, degvielas cenas, elektrības cenas, siltumenerģijas cenas, dabasgāzes cenas, kas visas ir kāpušas šajos pēdējos mēnešos, arī augustā. Un arī pārtikas cenas gan pasaulē aug, kā arī Latvijā ražas ir bijušas šogad ne tik labas kā iepriekš. Līdz ar to gan pasaules cenu spiediens, gan vietējais spiediens veicinās arī pārtikas cenu kāpumu," bilst Līva Zorgenfreija.

Eksperte atzīst, ka cenu kāpums kļūs tikai aktuālāks.

"Šobrīd redzam, ka inflācija tuvojas 4% inflācija (3,7%), uz gada beigām ar prognozējam, ka inflācija jau sasniegs piecus procentus vai pat pārsniegs. Tas nozīmē, ka izteiktākais cenu kāpums būs gada beigās," norāda Līva Zorgenfreija.

"Ja šobrīd runājam par izejvielu cenu ietekmi uz patēriņa cenām, tad nākotnē arvien vairāk un arvien lielāku lomu spēlēs ir iekšējais spiediens, kas ir saistāms ar algām. Algu kāpums jau ir straujš, darbinieku trūkums ir tas, ko arvien vairāk uzņēmumu min, kā ierobežojošo faktoru un līdz ar to nākotnē vairāk runāsim tieši par algu kāpuma kā faktoru, kas veicina,  pakalpojumu cenu kāpumu un līdz ar to veicna arī kopējo  inflāciju."