Ekonomisti un tirgotāji ir skeptiski par valdošās koalīcijas partiju plāniem ierobežot pārtikas cenas un uzskata, ka brīvā tirgus apstākļos šāda cenu regulēšana ir apšaubāma. Kā panākt to, lai pirmās nepieciešamības preces lielveikalos būtu lētākas, šobrīd izstrādāti vairāki varianti, ko vērtē ekonomikas ministrs. Koalīcijas darbakārtībā tas varētu nonākt novembra otrajā pusē.

Šobrīd ir pieci iespējamie problēmas risinājumi. Pirmkārt, uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam. Šis priekšlikums paredz ierobežot tirgotāju rīcības brīvību cenu veidošanas politikā.

Otrs variants - zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā. Tas paredz noteikt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā tirgotājam brīvi pēc savas izvēles ir jāizvēlas vismaz viens savā tīklā esošs produkts, kam jānosaka zemākā cena tirgū.

Vēl viens variants - preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana.

Tāpat tiek vērtēta iespēja aizliegt iznīcināt nepārdotās pārtikas preces. Tas mudinātu mazumtirgotājus ziedot vai pārdot liekos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas.

Vērtēts tiek arī aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.

Ekonomikas ministrija ir apkopojusi datus, ka mājsaimniecības, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 236 eiro, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē gandrīz trešdaļu ienākumu, bet tie, kuri saņem 324 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, - vairāk nekā 25%. Līdz ar to pamata nepieciešamības preču cenu samazinājums ir vairāk svarīgs tieši sociāli maz-aizsargātajai iedzīvotāju daļai.

Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji šaubās, vai iecerētie risinājumi ko dos. Tajā pašā laikā iedzīvotāji arī norāda, ka pārtika ir dārga un kaut kas jādara, lai to mainītu.