Es mācos dzīvot no jauna – tā intervijā Latvijas Radio saka latviešu brīvprātīgais karavīrs Ukrainā. Kasešu bumbas sprādziena rezultātā viņš pērn frontē ieguva smagu kājas vēnu traumu. Pēc tam veselība pasliktinājusies, un šobrīd Uldim abas kājas ir amputētas.

"Nu, šobrīd man klājas tā, ka es tagad dzīvoju pa slimnīcām… Man amputēja abas kājas," sazvanīts Biķernieku slimnīcā, pastāstīja Uldis Volmārs.

Latviešu brīvprātīgais karavīrs Ukrainā, kurš pērn frontes tuvumā, sprāgstot kasešu bumbai, ieguva smagus kājas vēnu bojājumus. Traumu rezultātā veselība pasliktinājusies, un Uldis tagad ir palicis bez abām kājām.

"Mācos sēsties ratiņkrēslā un gribu tikt uz kruķiem," sacīja Uldis.

Pirmo reizi karot Ukrainā Uldis ieradās pērn martā. Kopā ar citiem starptautiskā bataljona brīvprātīgajiem bija Javorivas poligonā netālu no Polijas robežas, kad tas piedzīvoja bombardēšanu. Pēcāk piedalījās Kijivas piepilsētas Irpiņas atbrīvošanā, uz brīdi atgriezās Latvijā, bet pēc tam jūnijā atpakaļ uz Ukrainas fronti Mikolajivas apkaimē.

Valsts nevar tiešā veidā rūpēties par brīvprātīgajiem karavīriem

Ulda Volmāra gadījums ir īpašs, un Latvijā ar šādiem nenākas bieži saskarties.  Nacionālo bruņoto spēku pārstāve skaidroja, ka šobrīd valsts neuzskaita brīvprātīgos latviešu karavīrus, kas ir devušies uz Ukrainu karot. Likums paredz, ka viņiem pirms došanās ir jāreģistrējas, taču nav iespējams izsekot, kurš to dara. turklāt šie brīvprātīgie karavīri nav vērsušies pēc palīdzības gan dodoties uz Ukrainu, gan atgriežoties no tās.

Ziemeļeiropas politikas centra dibinātājs, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks  atgādināja, ka, ņemot vērā, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, tad valsts nevar oficiāli nosūtīt savus karavīrus, savus pilsoņus, uz Ukrainu karot, jo tas vienkārši nozīmētu to, ka Latvija kā valsts piedalās karadarbībā.

Līdz ar to valsts nevar tiešā veidā par šiem brīvprātīgajiem karavīriem rūpēties, uzņemties atbildību, vai arī izmaksāt kādas kompensācijas, jo tas tiesiski vienkārši nav atļauts.