Mammai, sākot pierakstīt sava trīsgadīgā dēla domas un to darot vairāku gadu garumā, rezultātā ir tapusi grāmata „Jēkaba citāti”. Ieva Johansson un viņas nu jau desmitgadīgais dēls Jēkabs ar grāmatu uzsver, cik liela nozīme ir kopīgām sarunām par nopietnām tēmām, kas svarīgas kā pieaugušajiem, tā arī bērniem. Daļa grāmatas ieņēmumu tiks ziedoti labdarības organizācijas “Palīdzēsim.lv” mērķu sasniegšanai darbā ar ģimenēm un bērniem.

Grāmatas „Jēkaba citāti” iedvesmotājs šobrīd iet ceturtajā klasē un ir aizrāvies ar hokeju. Savukārt Jēkaba mamma Ieva Johansson ir radoša personība, veido apmācības, kas saistītas ar izaugsmes procesiem, un ir trīs bērnu mamma. Jēkabam ir vēl divas vecākas māsas. Sarunā par klājā nākušo grāmatu pats Jēkabs sevi par tās autoru dēvē piesardzīgi.

„Tā jau īsti neskaitās, kā mana grāmata, es vienkārši pateicu dažus vārdus, kas man likās skaidri, normāli, un mamma viņus noķēra un sarakstīja. Es uztaisīju lapas un viņa uztaisīja koku.”

Jēkaba vārdus viņa mamma ķērusi jeb pierakstījusi, kad Jēkabs sācis izteikt savas domas par dažādiem notikumiem un jautājumiem. Piemēram, grāmatā Jēkabs saka, ka vasaru nav jāgaida, jo tā atnāks tāpat, un ka ar karotīti maisot tēju, viņš krāso garastāvokli. Grāmata rosina vecākus vairāk ikdienā sarunāties ar bērniem, mudinot domāt arī par nopietnām tēmām.

 

„Lielākā daļa pieaugušo, es teiktu, domā, ka bērniem vēl ir jāizaug, lai varētu runāt par nopietnām tēmām, bet patiesībā visas nopietnās tēmas viņas jau nav kaut kur aiz kaut kādām robežām vai sākās kaut kādā laika posmā, viņās ir aktuālas jebkurā vecumā.

Sarunas par mīlestību vai sarunas par vērtībām, vai par naudu, vai sarunas par attiecībām, vai sarunas par godīgumu sākas, kad bērns aug.

Es pieļauju, ka pieaugušie nerunā par to, jo domā, ka bērnam ir jāizaug, un tad mēs par to runāsim,” saka Ieva Johansson.

Jēgpilnas sarunas ar pieaugušajiem ir tas, ko novērtē Jēkabs, atzīstot, ka ir atšķirība, kad sarunas ir vienkārši runāšanas pēc vai ar saturu. Grāmatā pirms katra citāta ir jautājumi, tās ir ievirzes sarunām, stāsta Ieva.

„Es ļoti cerēju, ka šie mazie jautājumi palīdzēs pieaugušajiem, izlasot šo jautājumu, saprast, ka es to varu uzdot savam bērnam jau tagad, mēs varam par to runāt jau tagad,

jo tie jautājumi ir tik vienkārši: Ko tu par to domā? Kā tu par to jūties? Kā tu redzi šo tēmu? Tur var rasties citi citāti, citas domas, varbūt dažreiz bērnam nav jāatbild, varbūt pietiek ar to, ka vecāks uzdot šo jautājumu, un bērnam ir iespēja sajust, ka vecākam rūp, ko bērns domā par šo tēmu. Tas ir svarīgākais, kas bērnam ir vajadzīgs, sajust no vecākiem, ka šis bērns ir svarīgs.”

Jēkaba citāti izdoti divās versijās ir gan grāmata latviešu literārajā, gan arī latgaliešu rakstu valodā. Ieva nāk no Latgales, Līvāniem, tādēļ grāmata latgaliski parāda gan attieksmi pret valodu, gan ir piederības jautājums. Šobrīd Jēkaba domas ir kļuvušas dziļākas un sarunas ir izaugušas par diskusijām, tādēļ, ja taptu nākamā grāmata, tā būtu ne vairs Jēkaba citāti, bet Jēkaba diskusijas, saka mamma Ieva.