Horeogrāfs un deju skolotājs Ilmārs Dreļs pandēmijas laikā kļuvis par frizieri, atzīstot, ka nav varējis iedomāties, ka šī joma tik ļoti spēs aizraut. Šobrīd vakaros filmu vietā skatās internetā video par matu griešanu un frizūrām. Friziera darbs gan nebūt nenozīmē, ka dejošana tiek nolikta malā, jo abas radošās jomas viena otrai netraucē.

 „Tagad man ir tā, satiekoties ar cilvēku, sasveicinies, paskaties acīs un pēc tam uz matiem. Runāju, bet skatos tikai uz galvu, uz matiem!” par savu tagadējo paradumu pievērst uzmanību matiem, smejas Ilmārs Dreļs. Horeogrāfs un deju skolotājs ir nopietni aizrāvies ar matu frizēšanu. Un kā izrādās, friziera profesija Ilmāram Dreļam nebūt nav tik sveša. Bērnībā lielu daļu sava brīvā laikā pavadījis frizētavā.

„Man agri mamma nomira, man bija septiņi gadi. Un tante Viļānos strādāja par vīriešu frizieri. Un tētis strādāja Rēzeknē ugunsdzēsējos, un pēc skolas es gāju uz frizētavu, slaukot matus un visu to vērojot.”

Rados no tēva puses ir bijuši pat vairāki frizieri.

Savukārt Ilmārs Dreļs šai jomai pievērsās tieši pandēmijas laikā.

„Pateicoties pirmajam lokdaunam, darīt nebija ko, protams, daudzi sēdēja mājās un grieza matus viens otram. Tā arī man pienācās nogriezt matus. Mašīnīte bija, nogriezu un skatos, ka kaut kas nav pareizi. Sāku jūtubē skatīties. Mani tas tā ieinteresēja, saintriģēja, un man sieva saka: Re, kur kursi Rēzeknē! Un es aizgāju uz tiem kursiem. Un izrādās, ka man tas ļoti patīk, ja es būtu to zinājis agrāk, es sen jau būtu bijis frizieris.”

Pirms dažiem mēnešiem Ilmārs Dreļs Rēzeknē izveidojis vietu, kur pieņem klientus. Matus griež vīriešiem un arī sievietēm, taču krāsošanu gan neuzņemas. Kā pats saka, ir slēptais pretinieks mākslīgajai ķīmijai, krāsošanai, bet apzinās arī to, ka sievietes grib būt skaistas un bez sirmiem matiem. Nogriežot matus, ilgi var skatīties kā izskatās griezums.

Šobrīd bailes griezt matus ir pazudušas, par rezultātu gan vēl esot uztraukums.

Ir nācies piedzīvot arī kļūdas. „Griežot matus liekas, ka rezultātam vajadzētu būt tādam, bet sievietei salikta ķīmija. Ar ķīmiju no smaguma mati stiepjas tik gari, taču nogriežot to smagumu, viņi pastiepjas nevis kā pieņemts par centimetru, diviem uz augšu, bet pieci centimetri, sanāk griežu zem zoda, palika virs zoda. Labi, ka pagaidām pazīstami cilvēki. Varbūt ar nepazīstamiem arī vieglāk būtu; atnāktu, aizietu un aizmirstu!”

Jautājot Ilmāram, kā friziera darbs ietekmē dejošanu? Šo jautājumu viņš dzirdot bieži, taču maldīgs ir uzskats, ka deju kolektīva vadītājs pelna pietiekoši daudz, lai neko citu vairāk nedarītu. Arī iepriekš ir strādājis dažādus darbus. „Dreļs palika par frizieri! Visiem rodas jautājums, kā tad ar dejošanu? Agrāk neradās jautājumi? Es esmu strādājis par aģentu, par kurinātāju, desu tirgotāju, higiēnas preču tirgotāju dažādās firmās. Nav jau deju kolektīva vadītāja alga tik liela, ka var izdzīvot.”

Šobrīd otra nodarbošanās ir atrasta tāda, kas patīk un dzīvei sniedz jaunu enerģiju. Taču arī ar dejošanu nekas nav mainījies.

„Dejošana nekur nepazūd.

Horeogrāfijas rodas, būšu arī 2023.gada svētkos virsvadītājs. Gatavojamies augustā pasākumam „Dziesma dejo. Deja skan”, Mežaparkā notiks, tur es arī esmu virsvadītājs. Man ir radušās, pateicoties pandēmijai, arī jaunas 14 horeogrāfijas.”

Jautājot par plāniem, esot jāapmeklē dažādi kursi, lai attīstītu savas friziera prasmes, pievēršot uzmanību arī tam, kā pareizi kopt vīriešu rotu – bārdu.