Kamēr valdībā spriež par birokrātijas samazināšanas pasākumiem, iedzīvotāji turpina saņemt rēķinus par dažiem centiem. Tāpat cilvēkiem pienāk rēķini ar apmaksas summu nulle nulle. Turklāt rēķini tiek sūtīti ne vien elektroniskā veidā, bet arī vēstuļu veidā. Kas būtu jādara, lai mazinātu šādu gadījumu skaitu un kas palīdzētu ietaupīt naudu pašvaldībām?

Birokrātija nav tikai tā, ar ko sastopas uzņēmēji, bet tā ietekmē arī iedzīvotājus. Proti, kāds rīdzinieks no Rīgas pašvaldības nule kā saņēmis četrus rēķinus – par viena centa, divu un trīs centu kavējuma naudas apmaksu. Vēstule izsūtīta 21. martā, bet rēķini izrakstīti pirms diviem mēnešiem - janvārī. Kavējuma nauda esot izveidojusies par pusgadu, viņš ir neizpratnē, kas tā ir par kavējuma naudu, jo visi rēķini iepriekš apmaksāti laicīgi un pilnībā. Turklāt pašas vēstules sūtīšana izmaksājusi divus eiro un trīsdesmit centus. Tāpat vēl klāt jārēķina papīra izmaksas, stāsta rīdzinieks Aleksandrs Kaminskis.

Kaminskis uzskata, ka šis ir klajš birokrātijas piemērs un valdībai un pašvaldībai būtu jāstrādā pie šādu gadījumu mazināšanas. Viņš kavējuma naudu ir samaksājis – kopā 9 centus un plus vēl 36 centus par pārskaitījumu bankā. Latvijas Radio ir zināmi vēl vairāki gadījumi par līdzīgiem rēķiniem.

Savukārt Ādažu novads iedzīvotājiem izsūta rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem, kur norādīta apmaksas summa nulle eiro un nulle centi. Kaminskis aicina atbildīgās iestādes domāt, kā šādu praksi vienkāršot, lai nebūtu jātērē tik daudz līdzekļu.

Rīgas pašvaldības pārstāvis Mārtiņš Vilemsons skaidro, ka šie rēķini ir saistīti ar likumisko zemju izmantošanu, par ko reizi ceturksnī tiek izsūtīti rēķini kopā ar atgādinājumu par kavējuma naudas apmaksu. Ja iedzīvotāji nevēlas, ka rēķini tiek sūtīti pa pastu, ir iespēja tos saņemt uz oficiālo e-adresi vai savu e-pastu, bet tas ir jānorāda.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība jau ilgāku laiku prasa valdībai paplašināt elektronisko saziņas formātu ar iedzīvotājiem. Problēma ir tā, ka daudzas juridiskās personas nav aktivizējušas savu elektronisko adresi un tāpēc pašvaldības spiestas sazināties ar vēstuļu starpniecību. Tāpat jau gadiem ilgi tiek prasīts noteikt kā obligātu elektronisko sazināšanās veidu personām, kas strādā valsts pārvaldē, bet tas nav noticis.