Latvijas ekonomikā vērojams attīstības palēninājums – par to liecina jaunākie dati par iekšzemes kopproduktu. Gada otrajā ceturksnī tas samazinājies – gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan tādu pašu laika periodu pagājušajā gadā. Viens no galvenajiem iemesliem ir Latvijas eksportspējas pasliktināšanās, uzskata ekonomikas eksperti.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmējis kritums ražojošajās nozarēs par 4%, savukārt pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0,6%. Tādējādi, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, kritums bijis par 0,5%, savukārt, ja salīdzina ar šī gada pirmajiem trim mēnešiem, IKP samazinājies par 0,6%. Jāatgādina, ka gada pirmajā ceturksnī situācija bija cerīgāka, jo IKP pieauga par 0,8%. Ekonomists Gundars Bērziņš to saista galvenokārt ar Latvijas eksportspējas pasliktināšanos saistībā ar procentlikmju paaugstināšanu.

Atbildot uz jautājumu, vai IKP samazināšanos var uzskatīt par tendenci, ekonomists Gundars Bērziņš teica, ka tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem, tajā skaitā – no ECB tālākās rīcības. Kā zināms, pašlaik tā ar procentlikmju celšanu mērķtiecīgi mazina inflāciju, kas palielina dažāda veida izmaksas. Ja ECB uzskatīs, ka mērķis sasniegts un inflācijas rādītāji uzlabojas, tā no ekonomikas bremzēšanas pāriešot pie stabilizācijas un attīstības pasākumiem. Tad situācija varētu mainīties uz izaugsmes pusi, tomēr Gundars Bērziņš arī atzīmēja, ka dažādo faktoru ietekmē „valda augsta nenoteiktība”, tāpēc ieskatīties nākotnē ir grūti.

Latvijas Banka jūnijā IKP pieauguma prognozi šim gadam palielināja no 0,5% līdz 1,2%. Atbildot uz jautājumu, vai jaunākās statistikas ietekmē to varētu pārskatīt, Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norādīja, ka statistikas dati par IKP vēl tiks precizēti un izvērsti, savukārt Latvijas Banka savas prognozes aktualizēs septembrī. Komentējot šobrīd pieejamo informāciju par IKP sarukumu un vērtējot kopainu ekonomikā, arī Daina Paula kā būtisku faktoru izcēla procentlikmju celšanas efektu.

Daina Paula arī norādīja, ka trešajā ceturksnī tautsaimniecībā pasliktinājušās nodarbinātības gaidas. Tās izraisījusi aktivitātes mazināšanās, piemēram, apstrādes rūpniecībā, galvenokārt koksnes izstrādājumu vai būvmateriālu ražošanā, kā arī gausāks preču eksports.

Latvijas bankas ekspertes ieskatā, augstā inflācija tomēr nav kavējusi tērēt un investēt naudu – pēdējos mēnešos samazinājies noguldījumu apmērs. Par to liecinājusi arī nedaudz augstāka aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū jūnijā. Savukārt no maksājumu datiem redzams, ka otrajā ceturksnī apjoms tomēr bijis par gandrīz 5% mazāks, lielākoties – pakalpojumu jomā, kamēr mazumtirdzniecībā samazinājums tas nav bijis tik straujš.