Iveta Ankipāne: “Ar dzīvniekiem patīk labāk sarunāties nekā ar cilvēkiem”

Ivetai Ankipānei no Rēzeknes ļoti patīk dzīvnieki, sieviete atzīst, ka viņai ar suņiem un kaķiem  patīk labāk sarunāties nekā ar cilvēkiem. Tieši tādēļ ar dzīvniekiem ir saistīta arī viņas nodarbošanās, jau vairākus mēnešus Rēzeknē ir izveidota un darbojas dzīvnieku viesnīca “Ezis”. 

Iveta savulaik strādāja Rēzeknes dzīvnieku patversmē, tur viņa saskārās ar problēmu, ka pilsētā nav iespējams savus mīluļus atstāt drošā vietā, kad saimniekam nepieciešams uz ilgāku laiku izbraukt. Tāpēc Iveta kopā ar māsu nolēma, ka nepieciešams veidot Rēzeknē dzīvnieku viesnīcu.

“Aizbrauz uz Rīgu un atstāj sunīti, lai ir kas ar viņu iziet ārā, kaķi divas trīs dienas istabā var atstāt, nekas nenotiks,  bet sunim viņam vajag izskrieties ārā, padauzīties”.

No idejas līdz reālam rezultātam pagāja trīs gadi, kuru laikā tika iegūtas nepieciešamās atļaujas, sakārtoti dokumenti, atrastas telpas un tās iekārtotas. Viss darīts pašu spēkiem ar ģimenes atbalstu. Nosaukums viesnīcai “Ezis” dots par godu reālam ezim, kurš vairākas reizes manīts dzīvojam pie viesnīcas telpām. Šobrīd ir pirmie darbības mēneši. Klientu pagaidām nav daudz, tomēr tas ir tikai sākums, norāda Iveta.

“Var saskaitīt uz pirkstiem, bet ir. Es priecājos par katru, kurš piezvana”.

Ivetai patīk dzīvnieki. Arī mājās ir vairāki kaķi un suņi.

“Pašai mājās ir divi čivavas, viens bernietis, skotu nokarenie kaķi un arī tāda viena parasta kaķenīte”.

Strādājot dzīvnieku patversmē, Ivetai bija psiholoģiski grūti pieņemt to, ka dzīvnieki tiek atstāti. Iveta atzīst, ka četrkājainie draugi kļūst nevajadzīgi, jo cilvēki nav izvērtējuši, kādas rūpes, atbildību un arī neērtības tie var prasīt. Tomēr, saprotot dzīvniekus un raugoties viņos ar mīlestību, pat tajos brīžos, kad viņi ir nejauki, ir vieglāk saprasties. Ivetai ar pacietību izdodas atrast kopīgu valodu arī ar viesnīcas klientiem, kuri  ir nikni un sākumā nevēlas draudzēties.

“ Saimnieki aizbrauc, es ar viņu runāju, ja viņš rūc, es vienalga runāju,  pie viņa uz gultas apsēžos un runāju, kamēr viņš pienāk aposta. Es vienmēr ar visiem suņiem sarunāju, kad patversmē strādāju, arī sarunāju. Man godīgi ar dzīvniekiem patīk labāk runāt nekā ar cilvēkiem”.

Iveta ir pārliecināta, ka dzīvnieku viesnīcā ar laiku būs krietni vairāk četrkājaino draugu un izlolotā iecere izdosies.