Ideālā variantā jau no nākamā mācību gada ukraiņu bērniem būs jāmācās Latvijas skolās, tā informē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Nevalstiskās organizācijas jau ilgstoši uzsvērušas, ka ukraiņu iekļaušanai sabiedrībā būtiski viņus iekļaut arī izglītības sistēmā, kā tas jau notiek kaimiņvalstīs. Tomēr, lai to paveiktu, priekšā vēl daudz darāmā.

Latvijas skolās šobrīd mācās vairāk nekā 3500 ukraiņu bērnu. Taču vēl četri tūkstoši mācās attālināti Ukrainas izglītības iestādēs. Olga ar dēlu uz Latviju atbrauca kara sākumā. No sākuma dēls mācījās attālināti, jo ģimenē cerēja, ka karš neievilksies. Tad dēls mēģināja iet kādā Latvijas skolā, taču valodas zināšanu dēļ, tas bija par grūtu.

Tagad Olga meklē iespējas dēla latviešu valodas zināšanas uzlabot, lai varētu viņu no nākamā gada sūtīt kādā Latvijas skolā. Iespējams, no nākamā gada tā būs obligāta prasība arī citiem Latvijā dzīvojošiem ukraiņu bērniem. Izglītības un zinātnes ministrijā šobrīd plāno mainīt esošo kārtību, ka ukraiņi paši var izvēlēties, kur mācīties, un pielāgoties kaimiņvalstīm, kuras noteikušas izglītošanos kādā no valsts skolām kā obligātu. Dati rāda, ka kopumā ar ukraiņu iekļaušanu sabiedrībā kaimiņiem veicies daudz labāk nekā Latvijai. Igaunijā un Lietuvā ir nodarbināti ap 70% ukraiņu, bet Latvijā uz pusi mazāk.

Šis process palīdzēs arī ukraiņiem apgūt latviešu valodu un potenciāli nākotnē atrast darbu. Tāpat tas atslogos vecākus. IZM ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga stāsta, ka ideālā variantā grozījumi varētu stāties spēkā jau no nākamā mācību gada, taču šobrīd ir grūti prognozēt, vai tā notiks, jo darāmā esot daudz. Pašlaik ministrijā identificē, kādi grozījumi nepieciešami normatīvajos aktos. Priekšā arī sarunas ar sociālajiem partneriem. Iespējams prasība būt reģistrētam Latvijas izglītības iestādē, iestāsies pēc konkrēta Latvijā pavadīta perioda, līdzīgi kā tas ir Lietuvā. Noteiktais laika periods varētu būt 3-12 mēneši.

Organizācijā "Gribu palīdzēt bēgļiem" novērtē Izglītības ministrijas gatavību šo soli beidzot veikt. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā, atzīst tās vadītāja Linda Jākobsone Gavale.

Gavale uzskata, ka nopietni pievēršoties šim jautājumam, ir iespējams izmaiņas panākt līdz šī gada septembrim. Izglītības kvalitātes valsts dienests ir sācis apzināt, kurās pašvaldībās kādi ukraiņu bērni dzīvo un kādas ir viņu vajadzības. Gavale uzsver, ka svarīgi arī pārņemt starptautisko pieredzi ceļā uz šīm pārmaiņām. Izglītības ministrijā atzīst, ka visticamāk pārmaiņu īstenošanai būs nepieciešams arī papildu finansējums gan izglītības iestādēm, gan citām iesaistītajām pusēm.