Ministru prezidente Laimdota Straujuma izdevusi rīkojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darba izpildes novērtēšanas komisijas izveidi.

Komisijai, veicot Streļčenoka kompetenču novērtēšanu, jāņem vērā KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvju viedokļi. Savukārt Streļčenokam līdz šā gada 24.martam ir jāiesniedz aizpildīta darba izpildes novērtēšanas veidlapa valsts informācijas sistēmā "Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēma".

Aiva Rozenberga, Laimdotas Straujumas preses sekretāre, skaidro, ka vispirms ir izveidota komisija, kurā darbojas sabiedrisko organizāciju pārstāvji un kas vērtē KNAB darbu "360 grādu novērtēšanā". Otra komisija ir veidota no jomas ekspertiem. To vada Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, komisijā darbosies Aizsardzības ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja, Ģenerālprokuratūras un Iekšlietu ministrijas pārstāvji.

Rozenberga skaidro, ka ir vērtēšanas sistēma ir sarežģīta, ir vajadzīgas vairākkārtējas komisijai, lai Ministru prezidente nosūtītu lūgumu izskatīt vērtēšanai Saeimā.

Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norāda, ka problēma ir likumdošanā. "Problēma ir ne jau tajā, ka Streļčenokam nebūtu tiesības kādu atlaist (..) problēma, ka strādā kā policisti, bet likumdošana uz viņiem attiecas, kā uz bērnudārza audzinātājiem," bilst Seržants.

Seržants atzīst, ka deputātiem nav viennozīmīgas attieksmes pret Straujumas izdoto rīkojumu veidot komisiju, kā arī skaidro, ka KNAB gadskārtēja atskaite par paveikto liecina, ka likumā noteiktās funkcijas KNAB pildījis labi, ir pat jomas, kur rādītāji uzlabojušies.

"Publiskajā telpā dzird par abu amatpersonu konfliktu, bet tas nenozīmē, ka darbs apstājies," tā Seržants.

"Providus" korupcijas novēršanas pētnieks Valts Kalniņš uzskata, ka ir atsevišķi jautājumi, kas rada šaubas par Streļčenoka darbu.

"Ir daudz bijis informācijas par viņa strīdiem, kur rodas šaubas, vai sīkas lietas no nozīmīgākām spēj nošķirt. Pēdējais piemērs tam ir vēstule ar iebildumiem par medijos it kā pieļautajiem pārkāpumiem KNAB darbības atspoguļojumos," vērtē Kalniņš.

Runājot par komisiju izveidi, Kalniņš bilst, ka visleģitīmākā un likumīgākā komisija ar skaidru mērķi ir komisija, kurai uzvedumus vērtēt Streļčenoka atbilstību amatam. Tai nav obligāti jānāk ar slēdzienu, ka viņš neatbilst amatam. Savukārt par KNAB priekšnieka darbības izvērtējuma komisijas izveidi Kalniņš bilst, ka arī juristiem ir atšķirīgi viedokļi, vai tāda komisija tiesiska attiecībā pret KNAB priekšnieku.

"KNAB priekšnieka darbības vērtēšanas komisijas darbs ar neko citu nevar beigties, kā ar kādas atzīmes piešķiršanu, bet uz tā pamata nevar atbrīvot no amata," norāda Kalniņš.