Tīmekļu vietne "Facebook", cīnoties pret dezinformāciju, arī Latvijā un Igaunijā ieviesusi faktu pārbaudes programmu, informē "Facebook" Sabiedriskās politikas daļas vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Jakobs Turovskis. Viņš norādīja, ka Latvijā un Igaunijā faktu pārbaudes programma ir jaunievedums, kamēr Lietuvā programma paplašināta.

Plašāk stāsta “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta "Re:Check" redaktore Evita Puriņa, kuras veidotais raidījums par viltus ziņām Covid -19 sakarā, šodien skanēja Īstenības izteiksmē.

Par iesaistīšanos facebook faktu pārbaudes rīkā stāsta portāla “Delfi” redaktors Filips Lastovskis.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts atzīst, ka šobrīd ir daudz intensīvāka dezinformācijas kampaņa.

"Šīs kampaņas ir vairākos līmeņos, pirmkārt, daudz tā saucamā nepatiesā informācija, kur cilvēki neapzināti liek iekšā, tad ir daudzi spēlētāji, kas mēģina iegūt sev labumu un peļņu no šādas dezinformācijas izcirkulēšanas. Visbeidzot ir valsts spēlētāji - Krievija, Ķīna, vēl citas valstis, kas izmanto šo mirkli lai attiecīgi vājinātu savus pretiniekus," atzīst Sārts.

Jāņa Sārta ieteikumi, kā vērtēt saturu internetā:

  • Pirmais vienmēr jāskatās avots, ne tik daudz tas, kurš nodevis jeb parādījis šo saturu, bet šī satura autors;
  • Otrs, lietas, kas ir sensacionāli skaļas, kas emocionāli uzrunā, tas ir uzreiz pamats piesardzībai;
  • Vienmēr pārbaudiet, ja ir fakti, vai tie ir pareizi, vai citi avoti par to runā. Ja ir liela ziņa, būs daudzi avoti, kas par to runās, uzreiz var salīdzināt;
  • Visbeidzot, kas varētu būt ieguvējs, kamdēļ varētu būt šādā veidā izplatītas ziņas. Pie katras īpaši satraucošas, patīkamas, gan emocionālas ziņas vienmēr ir jāiepauzē un jāpārbauda.