Latgaliešu valoda šobrīd pieejama ne vien dziesmās un grāmatās, sadzīves sarunās, baznīcā un veikalos Latgales reģionā, latgaliešu valodā nu jau arī naudu var izņemt bankomātā, latgaliešu valodā šobrīd iespējams plānot savu ceļu kopā ar savu iecienītāko navigācijas sistēmu. Šis vēsturiskais latviešu valodas rakstu paveids dažās pašvaldībās parādās arī ceļu norādēs, ielu nosaukumos, to nereti uzņēmēji izmanto savu produktu nosaukumos, bet jau nākošgad arī savu laiku varēs plānot latgaliski pirmajā plānotājā latgaliski, kuram dots nosaukums „Giut breidi” jeb iegūt brīdi. 

Lai arī publiski latgaliski runāt vēl nav gatava, savu un citu cilvēku ikdienu jau ar nākošo gadu Līga Springa, jauna un azartiska rēzekniete piedāvā plānot latgaliski.

„Sanācis tā, ka dzīve mani ir piespiedusi, un manas idejas mani ir piespiedušas mācīties ne tikai runāt un galvenais pārvarēt to barjeru, ka es kautrējos runāt latgaliski, bet es cenšos to pārvarēt, kā arī attīstīt lasīšanu, rakstīšanu un arī domāšanu latgaliski.”

Ikdienā Līga stādā Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrā, bet ārpus tā kopā ar domubiedriem rada pirmo latgalisko plānotāju 2022.gadam, kuram dots nosaukums „Giut breidi”.

„Es ikdienā pati daudz rakstu, es rakstu ne tikai plānotājā, es rakstu parastos piezīmju blociņos, uz lapiņām, uz līmlapiņām, visur kur varu, rakstu, zīmēju.

Katru gadu arī bija tā grūtā izvēle, kuru tad man izvēlēties plānotāju, ar kuru tad es varēšu pavadīt nākošo gadu kopā, jo priekš manis tas nav vienkārši plānotājs, es tur ieguldu ļoti daudz savu domu, savu enerģiju, savu mērķu. Un visu laiku, kad es viņu atveru, un man gribējās turēt rokās savu produktu. Un kāpēc latgaliski? Es vēl nevaru teikt, ka es ļoti labi pārzinu šo valodu, un tas ir vēl viens stimuls mācīties, es gribu plānot latgaliski, es gribu atvērt plānotāju un ierakstīt domas, kas man galvā nāk latgaliešu valodā.”

Ideja radīt savu plānotāju radusies pirms vairākiem gadiem, iedvesmojoties no veiksmes stāstiem vietējā biznesa inkubatorā.

„Viss sākās, kad man pieteicās bērniņš, es aizgāju dekrētā un, sēžot dekrētā, sapratu, ka es tā vienkārši nevaru nosēdēt, un man tās idejas sāka līst galvā.

Un tad es aizgāju uz biznesa inkubatoru, un tur bija daudz iedvesmojošu cilvēku, kas dalījās ar savām idejām, veiksmes stāstiem. Un atnāca ideja – vajag izveidot savu plānotāju latgaliešu valodā, jo tāda nav. Protams bija šaubas. Ar šo ideju es dzīvoju trīs gadus, un šī gada sākumā es sapratu, ja es to neizdarīšu šogad, to izdarīs noteikti kāds cits.”

Līgas sapnis šobrīd jau nodots drukā un pavisam drīz ieraudzīs dienasgaismu. Tomēr idejas autore neslēpj, ka šis ir arī visai liels izaicinājums.

„Protams, mēs saprotam to auditoriju, ja skatās no mārketinga puses, manuprāt, tas ir ļoti riskants pasākums.

Noteikti būt cilvēki, kas teiktu, lai mēs to plānotāju taisām latviski, jo tad tas būtu paredzēts daudz lielākai auditorijai, bet tas tiešām ir tāds sirds darbs.”

Savukārt nosaukums „Giut breidi” jeb iegūt brīdi apliecina pašas Līgas dzīves uztveri – vienmēr baudīt un svinēt dzīvi. Arī pats plānotājs nav vienkārši kalendārs, kur ierakstīt plānotos darbus un tikšanās. To papildina arī 12 Latgales personības „šīs personības dalās ar saviem spēka vārdiem, kāda ar atziņām, ieteikumiem un katra no 12 personībām iesāks savu mēnesi.

„Veidojot plānotāju mums izveidojās ļoti spēcīga komanda - es uzrunāju Liānu (Liāna Merņaka - Ņikitina, grafiskā dizainere) un mūs uzrunāja Amanda no Preiļiem – fantastika meitene, instagram viņai ir profils „muna muoksla” - vienkārši fenomenāla izjūta uz mirkļiem, notvert bildēs sajūtas.”

Amanda Anusāne ir fotogrāfe, bet plānotāja vāka dizaina autore ir vietējā māksliniece Grieta Butjankova. Savukārt ar latgaliešu rakstu valodu palīdzēja latgaliešu kultūras portāla lakuga.lv komanda, turpina portāla attīstības vadītāja Edīte Husare.

„Vienmēr, cik ir bijis manā redzes laukā un mana „burbulī”, ka pirmā reize, kad kaut kas ir latgaliski, tas nostrādā. Es atceros savulaik Kārsavā taisīja pirmo Latgales branču. Tad bija tie branči populāri, un tas arī visos portālos bija kā pirmā ziņa.

Un te arī tas, ka latgaliski noteikti ir kā mārketinga pluss, vienīgi man gribas tomēr pašiem latgaliešiem atgādināt, ka tikai ar latgalisko nav pietiekoši. Un šajā gadījumā te tika strādāts ne tikai pie tā lai būtu latgaliski, bet arī pie satura, kvalitatīva satura.”

Kā uzsver Edīte Husare, tieši šādas nelielas lietas un produkti un galvenais ja tās tiek reāli arī lietotas ikdienā, paplašina valodas robežas, popularizē un attīsta latgaliešu valodu.

Jau nākošgad rēzeknietes Līgas Springas veidotajā pirmajā plānotājā latgaliski varēs ne vien plānot darbus, piefiksēt domas, notikumus un piedzīvojumus, bet arī savā ziņā papildināt latgaliešu rakstu valodas zināšanas.