Pēdējo dienu Valsts prezidenta amatā pavada Egils Levits. Jau sestdien Saeimā svinīgo solījumu, pārņemot Valsts prezidenta pienākumus, dos Edgars Rinkēvičs. Levits īsā uzrunā paudis pateicību par iespēju četrus gadus pildīt šos pienākumus. Atskatāmies, kā Levitam veicies aizvadītajos četros gados?

Valsts prezidents Egils Levits prezidentūras noslēdzošajā dienā jauniešu grupas pavadīts jau no rīta nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, uzrunā izteica pateicību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Apmeklēja militāro bāzi Ādažos. Īsā uzrunā, atvadoties no Rīgas pils, Levits norādījis, ka šajos gados aizstāvējis ideju par Latviju kā nacionālu un latvisku valsti, kurā padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas. Iestājies par valsts valodu, par izglītību latviešu valodu, latvisko mantojumu vēsturiskajās zemēs. Par galveno aspektu savā prezidentūrā viņš izcēlis valsts drošības jautājumus.

„Latvijas drošība ir bijis manas prezidentūras svarīgākais uzdevums. Es esmu iestājies par NATO pienākumu aizstāvēt katru Latvijas zemes centimetru; par stingru atbalstu Ukrainai, par starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai, lai no soda neizbēg ne pavēļu devēji, ne izpildītāji.”

Valsts prezidents centies izmantot savas amata pilnvaras panākt NATO Austrumu flanga aizsardzības nostiprināšanu. Salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem, Krievijas apdraudējums mūsu valstij ir audzis, taču Latvijas drošība pieaugusi līdz ar NATO aizsardzības koncepcija maiņu. Levits pievērsis uzmanību Latvijas armijas kaujas spēju stiprināšanai, valsts aizsardzības dienesta izveidei. Atbalstījis Saeimas lēmumu palielināt nākamo trīs gadu aizsardzības budžetu līdz 2,5 % no iekšzemes kopprodukta un norādījis, ka 14. Saeimas laikā jārauga iespējas to turpināt palielināt.

Citās jomās Levita redzamākais veikums saistībā ar Vēsturisko zemju likumu, tajā veicinot Sēlijas kā atsevišķa kultūrvēsturiskā novada statusu. Administratīvi teritoriālo reformu viņš apstiprināja ar norādi, ka šī reforma ir nepieciešama, taču ar labojumiem.

Egils Levits trīs reizes izmantojis iespēju atdot atkārtotai izskatīšanai Saeimā kādus likumprojektus. Piemēram, pērn Pašvaldību likuma projektā Levits prasīja iestrādāt iedzīvotāju padomju nosacījumus vietējo kopienu interesēs. Tieši Levits arī rosināja palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, tādējādi mazinot to ietekmi no naudīgiem sponsoriem. KPV LV partijas izčākstēšanas gadījums lika Valsts prezidenta kancelejai lika labot Partiju finansēšanas likumu, samazinot finansējumu partijām, ja Saeimas frakcija sarūk par 2/3.

Prezidentūras sākumā Levits ļāvās radošai izpausmei, publiskajās runās piedāvājot dažādus jaunvārdus kā „likteņkopība”, „valstsgriba”, „turpinātība” un citus. Plašu uzmanību izpelnījušies atsevišķi prezidenta prātojumi. Piemēram, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā „Šodienas jautājums” motivējot netikties ar cilvēkiem kovida pandēmijas laikā.

„Vislielākā motivācija ir nesaslimt un sliktākā gadījumā nenomirt. Tie cilvēki, kuri nomiruši no kovida, tiem šo Ziemassvētku nebūs.”

Levits Bieži uzstājies dažādās konferencēs un pats tās rīkojis par inovāciju, zinātnes, izglītības jautājumiem. Aizejošais prezidents uzskata, ka šo četru gadu laikā Latvija kļuvusi latviskāka, nostiprināta valsts valodas nozīme, tajā skaitā ar pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās. Par šo izpausmju iespēju viņš ir pateicīgs.

„Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem, atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem. Arī turpmāk strādāšu Latvijas labā kā atbildīgs savas valsts pilsonis un brīvs cilvēks.”

Četru prezidentūras gadu laikā Levita reitings gan sasniedzis vēsturiski zemākos rādītājus kopš neatkarības atjaunošanas. Pirms četriem gadiem pēc ievēlēšanas prezidenta amatā viņa darbību pozitīvi vērtēja 37,9%, bet negatīvi – 14,9% respondentu. Šogad pēc sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS datiem Levita darbību pozitīvi vērtēja 27%, bet negatīvi 64% Latvijas pilsoņu. Daļēji šāds novērtējums skaidrots ar krīžu laiku – Levita prezidentūra bija kovida pandēmijas laikā, vēlāk nācās cīnīties ar Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, virzot uz Latvijas robežu bēgļus. Savukārt pagājušajā apkures sezonā nācās cīnīties ar energoresursu strauji augošām cenām.

Savukārt pēc prezidentūras beigām Levits plāno piedalīties starptautiskos forumos kā eksperts un eksprezidents. Jau pavisam drīz viņš dosies uz Pasaules tiesību kongresu Ņujorkā. Pievērsīšoties arī zinātniskiem, akadēmiskiem projektiem, kam prezidentūras gados nebija laika.