Kārsavas Lielā tirgus tradīcijai ir vairāk kā 190 gadi, tās sākumi meklējami tālajā 1825. gadā, kad grāfs Šadurskis Kārsavas miestam piešķīra tiesības rīkot tirgus. Laika gaitā mainījušās tirdzniecības vietas, taču pati tradīcija ir palikusi nemainīga – katra mēneša trešajā svētdienā pilsētā tiek tirgotas ne vien rūpniecības preces un apģērbi, bet arī vietējie zemnieku un amatnieku ražotie sieri, maize, kāposti, kartupeļi un arī  mājdzīvnieki.

Pierobežas pilsētiņā Kārsavā, kur deklarēti  vien pāris  tūkstoši iedzīvotāju, katra mēneša trešajā svētdienā cilvēku skaits divkāršojas vai pat trīskāršojas, jo šajā laikā te notiek ikmēneša Lielais Kārsavas tirgus. Tirgū, kas aizņem vairāk nekā kilometru Telegrāfa ielas, skan gan krievu, gan latviešu, gan latgaliešu valoda.

Katrā gadalaikā tirgum ir sava seja. Šodienas rudens andele pārsteidz ar mārtiņrožu krāšņumu, ķirbjiem, lielām kāpostgalvām, kartupeļiem tīkla maisos, burkāniem, ķiploku un sīpolu virtenēm.

Tirgus ir laba iespēja vietējiem zemniekiem un mazdārziņu īpašniekiem, pārdot vasarā izaudzēto.

“Kārsavas tirgū esam no maija līdz oktobrim. Tirgojam pašaudzētos dārzeņus: tomātus, gurķus, zemenes, ābolus, kāpostus. Mēs esam vietējie audzētāji. Šis tirgus ir laba iespēja pārdot savu preci, jo ir vairāk cilvēku un tagad jau ir tas laikmets, kad  pircēji ir  jāmeklē,” saka viena no tirgotājām.

Tagad tirgus Kārsavā sākas pulksten astoņos no rīta. Bet bija laiks, kad  andele sākās vēl rīta tumsā. Te varēja nopirkt pat zirgu, govi vai sivēnu. Laiki mainās, sivēna kviecienu vairs nedzirdēsi, Latvijā plosās cūku mēris un rukšu pārdošana nav atļauta. Toties jau pa gabalu dzird, ka tepat netālu tiek pārdoti mājputni – pīles un vistas. Tepat speciālā voljērā lēkā pusaugu truši.

Taču Kārsavas tirgū savu produkciju pārdod arī  tirgotāji no citām Latvijas vietām: Jēkabpils, Preiļu, Rēzeknes novada. Ķeguma.

Kārsavā tirgus ir ne vien iepirkšanās, bet arī satikšanās vieta, jo te var sastapt arī citos novada pagastos dzīvojošus radiniekus un paziņas. Ik uz soļa kāds ar kādu sasveicinās, steidz spiest roku, apspriest vietējos un pat pasaules mēroga jaunumus.

Ikmēneša tirgū pilsētnieki un laucinieki, kam ne tik bieži izdodas tikt uz apģērbu veikaliem, iegādājas drēbes sākot no veļas un  zeķēm un beidzot ar apaviem un virsdrēbēm. Visiem  vecumiem un visām gaumēm.

Tā kā vienu svētdienu mēnesī pilsētā ir lielā Tirgus diena, Kārsavas novada pašvaldībai šajā laikā   nākas nodrošināt pircējiem un pārdevējiem gan labierīcības, gan arī sakārtotu teritoriju. Novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka uzsver, ka tāpēc pašvaldība ir noteikusi maksu par  tirdzniecības vietu sākot no 2 eiro.

Kārsavā tirgošanās ievelkas līdz vēlai pēcpusdienai, pa šo laiku var paspēt gan iepirkties, gan ar paziņām satikties, gan arī koncertu, ko katrā mēnesī rīko kāds no Kārsavas novada pagastiem  noklausīties un noskatīties.