Reinholdu ģimene Līvānu novada Turku pagastā piekto gadu audzē ķiplokus pārdošanai. Gadu no gada iestādīto ķiploku apjoms ir audzis, šobrīd sasniedzot jau 2 hektārus. Šā gada ķiploku raža jau novākta un šobrīd tiek žāvēta un apstrādāta.

Viola Reinholde ar ķiplokiem un to izstrādājumiem ieradusies Rēzeknē uz amatniecības un mājražotāju tirdziņu.  Jau pulksten astoņos no rīta Līvānu ķiploku telts sakārtota un gatava uzņemt pircējus. Viola vēl pēdējo reizi apskata izvietoto produkciju no malas,  lai būtu droša, ka viss ir pārskatāms un izskatās labi.

“Sākumā bija tā, ka es redzu, ka cilvēks iet un viņš neredz, un tad es tajā brīdī varu pārvietot visu stendu, visu izkārtot. Man tas nesagādā problēmas, man ir svarīgi, lai viņš labi redzētu, lai atpazītu, tāpēc mums tapa šis ķiploku zārds, lai varētu labāk pasniegt.”

Violas vīrs tajā pašā dienā devies uz Alūksnes tirdziņu, tur būšot pirmo reizi. Ķiploku audzēšanā, pārstrādē un pārdošanā iesaistīta visa Reinholdu ģimene.

“Strādājam visa ģimene, tiek iesaistīti arī bērni, mums ir desmitgadīga Evija un septiņgadīga Lauma, tiek iesaistītas arī viņas. Viņas otro gadu ir iestājušās mazpulkos un viņas arī audzē  piemājas dārziņā savas ķiploku vadziņas, un rudenī dodas aizstāvēt mazpulku projektiņu, un priecīgas, ka var nopelnīt savu naudiņu.”

Ķiploks Violas ģimenē audzēts jau sen, to darījusi arī vecvecmamma, taču pati Viola pie ķiplokiem nonākusi redzot cilvēku interesi par tiem.

“2015.gadā biju bezdarbnieks un man piedāvāja rakstīt biznesa plānu, ideja gan nebija sākumā par ķiplokiem, tā bija par pinumiem, mēs arī bijām 2015. gadā šeit Rēzeknē, mēs tirgojām groziņus un stādījām kārklu audzi, un no šiem kārkliem mēs pinām groziņus. Un līdzi paņēmām ķiplokus, gurķus, tomātus un ievērojām, ka ķiplokus pērk. Un mamma saka, ka ķiplokus vienmēr ir pirkuši! Un tādā veidā mēs esam pamazām pārgājuši uz ķiplokiem.”

Pirms trijiem gadiem saimniecībā uzsāka mājražošanu, gatavojot ķiploku produktus - dažādu veidu ķiploku ziedu pastas, ķiploku asumiņus un pat sīrupu. Ja sākumā tika saražotas ap 40 burciņām, tad nu jau izauguši līdz krietni lielākiem apjomiem. Viola stāsta vairāk par ķiploku produktu pagatavošanu.

“Asumiņu var gatavot visu sezonu, ja tikai ir ķiploki. Ziedu pastu gan nē, ziedi zied jūnija sākumā, un tajā jūnijā sākumā ir divas nedēļas, kad viņu var taisīt, šogad tikai nedēļa, un pa šo nedēļu bija jāpaspēj sataisīt to visu apjomu, lai mēs varētu piedāvāt cilvēkiem. Ar katru gadu mēs arvien vairāk saražojam. Ķiploku ziedu pastas šogad mums sanāca pie pusotra tūkstoša burciņām. Mums mājražošana ir atvērta no jūnija līdz oktobrim. Un arī šajā periodā mēs cenšamies visu sastrādāt, lai mums pietiktu tirdziņiem.”

Saimniecībā no jūlija sākuma līdz jūlija beigām, tika novākta ķiploku jaunā raža, neraugoties uz negaidīto pārsteigumu maijā - sniegu, kas radīja ķiplokiem stresu, raža esot padevusies laba, no hektāra ir sasniegtas septiņas tonnas. Tagad ir nepieciešams ķiplokus kaltēt un apstrādāt. Saimniecībā tiek audzētas divas ķiploku šķirnes: Ļubaša un ziemas agrie ķiploki. Ir secinājuši, ka tieši šīs šķirnes vislabāk aug viņu zemē, kā saka Viola, citā augsnē, iespējams, citas šķirnes būtu iederīgākas, bet viņu šīs. Ķiploku audzēšana un pārdošana nav viegla, tomēr tas ir darbs, ar ko ģimene nodarbojas ar patiku. Savas saimniecības durvis verot ar citiem interesentiem, stāstot un rādot par ķiplokiem.