Koalīcijas partneriem domstarpības par nākamā gada valsts budžetu

Nedēļā, kad valdībā plāno skatīt nākamā gada valsts budžetu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nākusi klajā ar ultimātu par zemāku pievienotās vērtības likmi pārtikas produktiem un lauku skolu saglabāšanu. Ja koalīcijas padomes sanāksmē šīs vienošanās neizdosies rast, valdība budžetu rīt, 16. septembrī, varētu arī vēl neskatīt. Tā pieļauj daļa koalīcijas, vienlaikus atkārtoti aizstāv nosauktās budžeta prioritātes.

Zaļo un zemnieku savienība īsi pirms valsts budžeta skatīšanas valdībā ķeras pie ultimātu kārts. Budžetu nevarot skatīt, kamēr koalīcija nevienojas par mazāku nodokli pārtikai un mazo lauku skolu tīkla nemazināšanu, ieviešot jauno izglītības modeli "Programma skolā". ZZS par to runājot jau kopš vasaras vidus, taču precīzu ietekmi budžet ailēs ZZS viens no līderiem ekonomikas ministrs Viktors Valainis gan nevar nosaukt.

ZZS aizvien esot arī pārliecināti, ka vajag plašāk pieķerties izdevumu mazināšanai valsts pārvaldē - ar 150 miljoniem eiro esot par maz.

ZZS norādes nepārsteidz un savas partijas prasības un akcentus nosauc arī "Progresīvo" vadītājs Andris Šuvajevs. Viņš min papildu nepieciešamos līdzekļus veselības nozarei, kā arī norāda, ka jebkāda veida mežu izciršana nedrīkst būt budžeta risinājums.

Turpmākajā budžeta sarunu procesā izšķiroša loma būs to vedējiem - premjerei, finanšu ministram un citiem "Jaunās Vienotības" politiķiem, kuriem jāsalāgo dažādās pozīcijas un intereses, piebilst Šuvajevs.

"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics uzsver, ka vienošanās par budžeta virzību būs jāpanāk, bet ne uz nosaukto prioritāšu rēķina.

"Jaunā Vienotība" piekāpsies Zaļo un Zemnieku savienības prasībām, kas ir atbilstošas tās elektorāta interesēm, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.