Gadskārtējā Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē “Rīga Food 2021” rūpnīcas “Krāslavas piens”, novada zemnieku un sviesta meistara Aināra Veceļa kopdarbs vainagojies ar godalgotu zelta medaļu. Atslēga labam sviestam - kvalitāte, centība un mīlestība pret, ko dari, saka pats sviesta meistars Ainārs Vecelis. Krāslaviešu veikumu vērtēja konkursā, kur ap 300 uzņēmumu no 15 pasaules valstīm prezentēja augstas kvalitātes pārtikas produktus, un krāslavieši augsto balvu saņēma piena izstrādājumu kategorijā. 

“Krāslavas piens” sekretariātā sienu rotā diplomi, kas jau vairs nav skaitāmi uz abu roku pirktiem. Tās ir godalgas par paveikto darbu. „Katru gadu, kad kāds sviesta konkurss notiek, mēs piedalāmies, lūk, ir bronzas medaļa 2013. gadā, bija sudraba medaļa 1999. gadā, lūk, arī bija zelta medaļa - 2005. gadā.

Cilvēki strādā jau vairākus gadus un gadu desmitus un prieks, ka tagad atkal ieguvām pirmo godalgu- zelta medaļu,”

stāsta un rāda “Krāslavas piens”  darbinieki Vija Misjūne un Ainārs Vecelis.

Gados jaunajam sviesta meistaram Aināram Vecelim, kurš Krāslavas piena rūpnīcā sāka darbu kā vienkāršs strādnieks, tā ir pirmā zelta medaļa un īpašs gandarījums. Bet sākums visam bija prakse rūpnīcā.

„Tas bija aptuveni 2005. gads. Bija prakses, tad sāku strādāt rūpnīcā kā krāvējs un tā tiku līdz meistaram. Pirmo reizi konkursā piedalījos 2016. gadā, tad 2019. gadā. Pirmās reizes bija trešā vieta un tagad, redz- pirmā vieta!  Tā ir pašapliecināšanās, tas, ka mēs spējam, varam! Ne tikai man, bet visai rūpnīcai, jebkuram darbiniekam, ka mēs to varam,” tā sviesta meistars.

Krāslavas piens mēnesī saražo ap 50 un pat 70 tonnām sviesta, bija laiki, kad uzņēmums ražoja pat 200 tonnas sviesta mēnesī.

Sviestam jābūt īstam, tā īsi labu un kvalitatīvu sviestu raksturo zelta medaļu ieguvušais sviesta meistars  Ainārs Vecelis, caur kura muti, ja tā  var teikt, arī tiek rasta tā labākā sviesta garša un struktūra.

„Atslēga labam sviestam - kvalitāte, centība un mīlestība pret to lietu, ko dari.

Arī izejmateriāliem ir liela nozīme, tas ir pats galvenais, tas pieder pie tās kvalitātes sadaļas. Visa mūsu  produkcija, salīdzinot ar Eiropas normām, ir vidēji 10 reizes labāka nekā pieprasa to ES kvalitātes  standarti. Kvalitāte iestrādājas ar laiku,” tā A. Vecelis, turpinādams ar to, kāds tad ir labs sviests. „Labs sviests ir tāds, kuram nav papildus piegaršu, tam ir adekvāta sviesta smarža un garša, nav ne zemes, ne kūts, ne siena smarža, tas nav rūgts vai skābs. Protams, mēs šogad zelta medaļu  ieguvām tieši par saražoto skābkrējuma sviestu, bet tas nelielais skābumiņš arī ir  tā papildus rozīnīte šim sviestam. Tādam ir jābūt sviestam. Arī labai struktūrai jābūt.”

Ik dienu Krāslavas pienā nonāk ap 45- 50  tonnām piena, varētu pārstrādāt arī lielāku apjomu, jauda to rūpnīcā atļauj, bet trūkst izejvielu, to nav tik daudz, cik gribētos. Diemžēl sviests un pat ļoti labs, arī vairs nav tāda eksporta prece kā kādreiz. „Kad  sāku strādāt, lielākā daļa sviesta gāja uz eksportu, varbūt tikai kādi 5-10 % palika šeit uz vietas - vietējā tirgū. Tagad viss kardināli ir mainījies, gandrīz nekas uz eksportu vairs neaiziet,” situāciju analizē Ainārs Vecelis. „Covids ievieš savas korektīvas. Mums ir vēl sausais piena pulveris, sausās paniņas, tās arī ražojam, bet atkarībā no tirgus situācijas. Bet sviests ir mūsu pamats.”

Un šis sviesta balsts šobrīd ļauj Krāslavas pienam darboties, gūt godalgotas vietas, un vēl dot darbu 69 šajā uzņēmumā strādājošajiem.