Kremlis šodien, 17. jūlijā, paziņojis, ka līgums par Ukrainas labības eksportu pa Melno jūru "de facto” ir beidzies un tas noticis jau dažas stundas pirms tā termiņa beigām. Maskava ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc tam, kad naktī uz pirmdienu divos sprādzienos ticis bojāts Krimas tilts. Skaidrojam, vai abi notikumi ir saistīti un kādas sekas varētu būt līguma nepagarināšanai.

Vienošanās tika parakstīta pērn, 22.jūlijā un vairakkārt tikusi pagarināta. Taču šoreiz tas nav noticis, un kā iemeslu Krievija min, ka tās vienošanās puse joprojām neesot pienācīgi īstenota. Jāpiebilst, ka Maskava ir draudējusi pamest šo vienošanos jau nedēļām ilgi.

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs šodien sacīja, ka tiklīdz tikšot izpildīta Krievijas daļa, Krievijas puse nekavējoties atgriezīsies pie graudu vienošanās. Krievijas Ārlietu ministrija arī vēsta, ka no 18.jūlija jeb rītdienas tā atsauc garantijas kuģošanas drošībai un Stambulā tiks likvidēts apvienotais koordinācijas centrs. Krievijas ziņu aģentūras arī vēsta, ka Maskava ir paziņojusi Turcijai, Ukrainai un ANO, ka tā ir pret darījuma pagarināšanu.

Tiek ziņots, ka 16.jūlija rītā Odesas ostu pametis pēdējais kuģis, kas joprojām atrodas Melnajā jūrā, Turcijas tuvumā.

Vēl nesen ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosūtīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēstuli par vienošanās pagarināšanu, kurā viņš norādīja, ka atbalsta šķēršļu atcelšanu Krievijas mēslojuma eksportam, par ko Maskava ir vairākkārt sūdzējusies. Savukārt atbilstoši mediju ziņām Eiropas Savienība izskatījusi jautājumu par piekāpšanos Krievijas bankai „labības darījuma" dēļ. Runa ir par sankcijām pakļautās Krievijas Lauksaimniecības bankas meitas uzņēmuma izveidi, lai tādējādi atjaunotu bankas saites ar SWIFT maksājumu sistēmu, ko vēlas Krievija. Tomēr par visiem šiem jautājumiem, acīmredzot, vienošanās, vismaz pagaidām, nav panākta.