Uz Ārlietu ministriju šorīt, 14. februārī, bija izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis, kuram izteikts nosodījums par Latvijas esošo un bijušo amatpersonu izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā. Krievijas diplomāts nav noliedzis, ka Kremlim ir meklēšanā izsludināto Latvijas pilsoņu saraksts. Šobrīd, plānojot doties ārpus Eiropas Savienības un NATO valstīm, arī plašākai sabiedrībai rūpīgi būtu jāizvērtē riski, uzsver Ārlietu ministrijā.

Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotajam lietvedim Oļegam Zikovam prasīti paskaidrojumi par tīmekļa izdevuma "Mediazona" otrdien publiskoto sarakstu arī ar Latvijas bijušajām un esošajām amatpersonām, pret kurām Krievija ir ierosinājusi politiski motivētas lietas saistībā ar lēmumiem par padomju pieminekļu nojaukšanu un viņus izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā. Krievijas prakse attiecināt savu nacionālo jurisdikciju uz Latviju uzskatāma par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un ir klajā pretrunā ar Apvienoto Nāciju organizācijas statūtiem, norāda Ārlietu ministrija.

Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis nav noliedzis šādu krimināllietu un sarakstu esamību, jo Krievijas jau 2022. gadā sāka pārbaudes pret Latvijas amatpersonām saistībā ar padomju pieminekļu demontāžu. Pašlaik Ārlietu ministrija brīdinājumus pārvērtēt došanos ārpus Eiropas Savienības un NATO valstīm mudina ņemt vērā ne tikai attiecīgajā sarakstā pieminētajiem cilvēkiem, bet ikvienam, uzsver Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.

Ārlietu ministrija 2022. gada nogalē informēja institūcijas un amatpersonas būt īpaši uzmanīgām ārpus ES un NATO valstīm arī tranzītā, atgādina arī Valsts prezidents, toreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tādējādi publiskotie saraksti nav nekas pārsteidzošs un meklēto saraksts varētu būt plašāks.

Ārlietu ministrijas mājaslapā ir vairāk nekā 150 brīdinājumu saistībā ar ceļošanu, kā arī informācija par Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecību tālruņa numuriem. Sarakstos iekļauto personu riski, apsverot došanos ārpus Eiropas Savienības un NATO, ir jāņem vērā arī plašākai sabiedrībai, uzsver arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis no "Jaunās Vienotības".

Deputāts arī aicina aizdomāties arī tiem parlamentāriešiem, kuri lēmumos par padomju laika pieminekļu nojaukšanu vai, piemēram, par Maskavas nama pārņemšanu vai par atbalstu Ukrainai NATO Viļņas samitā ir balsojuši pret, atturēties vai nebalsot . Kā šie deputāti balsotu gadījumos, ja Latvijai draudētu reālas briesmas, retoriski vairāk Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.

Krievijas ietekmi ārvalstīs un riskus tajās uzturēties Austrumeiropas politikas pētniecības centra pētnieks Mārcis Balodis vērtē kā atbildes soli arī citu valstu aktivitātēm. Viņš atgādina par aizturēto apmainīšanu, ko Krievija vairākkārt realizējusi.