Ir izveidota radoša un daroša latgaliešu apvienība LATGALACTICA, tie ir aktīvi cilvēki no Latgales, kuri redz reģionu kā vienotu koprades telpu. Apvienība ar dažādu aktivitāšu un mārketinga instrumentu palīdzību plāno veicināt Latgales atpazīstamību, eksportējot latgalisko dzīves ziņu arī ārpus reģiona. Tās viens no pārstāvjiem Raimonds Platacis ir pārliecināts, ka Latgalei ir nepieciešams saglabāt savu autentiskumu, tai skaitā latgaliešu valodu. „Jādomā par savu autentisko, un tā ir spēka pozīcija, nevis ‘lūzera’ pozīcija, ka mēs visu laiku ejam nopakaļ, domājot, kā mums tagad panākt. Ja šo sanāktu salauzt, un es nezinu šobrīd risinājumu. Mēs pie tā ļoti strādājam! Kas ir tās jomas, ko mēs varam stimulēt un attīstīt, un iet ar viņām kā ar karogu, un pateikt: Hei, mēs zinām savu ceļu, savu virzienu!”

Raimonds Platacis ir reklāmas speciālists un autors pērn izdotajai grāmatai par nonullēšanos. Savu nonullēšanos veica, atgriežoties no Rīgas uz savu dzimto pusi, Latgalē. Pārstāv arī jaunu radošo un darošo latgaliešu apvienību LATGALACTICA.

„Mēs esam katrs nedaudz pats par sevi, bet tai pašā laikā tomēr rotējam kaut kādā vienā sistēmā. Un es sapratu, ka tā reference uz šo galaktiku ir atbilstoša, jo

mēs katrs rotējam pa savu orbītu kā tādas planētas, bet griežamies vienā ātrumā, vienā sistēmā kopā, tāpēc ir šis koncepts LATGALACTICA kā koprades telpas ideja, ka Latgale ir telpa, kur radīt!”

Telpā, kurā radot arī saprast, kādiem latgaliešiem jābūt, jo, kā uzsver Raimonds Platacis, reizēm tas nav skaidrs arī pašiem. Tādēļ esot brīvas rokas šo telpu veidot, pamatā liekot tradīcijas un dzīvesziņu, kas raksturo arī identitāti kā, piemēram, viesmīlība, valoda, mīlestība pret savu novadu. Raimonds turpina stāstot vairāk par apvienības iecerēm.   

„Tie ir vairāki virzieni: viens ir šis pasākumu virziens, kur mēs taisām kvalitatīvu saturu, kvalitatīvu pasākumu piedāvājumu, kas ir gan izklaidējošs, gan ar kaut kādu ‘fīču’. Tad ir uzņēmējdarbība, kas šobrīd aktīvi notiek, tieši sadarbība ar uzņēmējiem, pašvaldībām, ar organizācijām, biedrībām, kas ir nevalstiskais sektors Latgalē, lai saprastu, kā ar ir identitātes jautājumiem, pozicionējuma jautājumiem, kā tūrismā sevi pozicionēt.”

Apvienībā arī paši ražo dažādus dizaina priekšmetus no māla, betona un bērza, šobrīd eksperimentē ar dažādiem materiāliem. Un eksperimentē arī ar to, lai saprastu, kā Latgalei sevi vislabāk un precīzāk parādīt citiem. Kā secinājis Raimonds, ir jūtams, ka trūkst jaudas, tādēļ ir jāsaprot, kā šo jaudu atkal atgūt.

„Ir daudz nācies runāt ar dažādu pašvaldību, tūrisma organizāciju pārstāvjiem, viņi saka: Kā mums panākt to laiku, kā mums runāt tajā mūsdienu valodā? Bet jūs šajā skrējienā zaudēsiet sevi, izdarīsiet tiem standartiem neatbilstoši. Ir savādāk jādomā.

Jādomā par savu autentisko. Un tā ir spēka pozīcija, nevis ‘lūzera’ pozīcija,

ka mēs visu laiku ejam nopakaļ, domājot, kā mums tagad panākt. Ja šo sanāktu salauzt, un es nezinu šobrīd risinājumu. Mēs pie tā ļoti strādājam! Kas ir tās jomas, ko mēs varam stimulēt un attīstīt, un iet ar viņām kā ar karogu, un pateikt: Hei, mēs zinām savu ceļu, savu virzienu!”

Apvienība kopā ar domubiedriem, iedvesmojoties no neražu stāstu vakaru rīkotājiem Latvijā un visā pasaulē, ir radījuši arī jaunu pasākuma formātu ZIEPES. Pirmais jau aizvadīts Lūznavas muižā, kad narkologs, aktieris un kāzu rīkotāja dalījās ar saviem neveiksmju stāstiem.

„Tam ir ļoti terapeitisks efekts, ka tu saproti, ka tu neesi viens tajā visā. Tev liekas, ka tev ir pasaules gals, bet, nē, citam ir vēl pasaulīgāks gals!”. Tas ir pasākums, kurā paši par sevi var pasmieties. Šobrīd ir jau padomā nākamie ziepju stāsti, tie plānoti februārī, veltīti būs attiecību tēmai.