Nu jau turpat vai desmit gadus Rēzeknē un Latgalē daļa kultūras pasākumu, koncertu un mākslas izstāžu notiek Latgales vēstniecības GORS telpās. Taču baudīt mākslu Rēzeknē mākslas cienītāji var arī iegriežoties Rēzeknes mākslas nama vēsturiskajā ēkā 18.novembra ielā. Te var apskatīt ne tikai Latgales vecmeistaru un jauno mākslinieku darbus, bet arī restaurēto ar kokgriezumiem rotāto Mākslas nama ēku un uzzināt tās vēsturi. Šis nams bija arī pavisam nesen mūžībā aizsauktā mākslinieka un gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Osvalda Zvejsalnieka lolojums. 

Mākslas nams Rēzeknē ir vieta ar tai piemītošo īpašo auru, brīnišķīgo akustiku un interesanto vēsturi. Ēkai, ko pirms simts gadiem tolaik pilsētas nomalē būvējis tirgotājs Vorobjovs ir viens stāvs. Tās fasādi kā smalkas mežģīnes rotā bagātīgi kokgriezumi. Pašu namu ieskauj ābeļdārzs un kalts metāla žogs. Kā atklāj Mākslas nama darbiniece Ināra Jackovska, šī koka nama vēsture cieši saistīta ar Latvijas un Rēzeknes vēsturi.

„Šeit savulaik bija dārzi un pļavas. Te turīga ģimene arī uzcēla savu privātmāju. Vikentijs Vorobjovs bija mājas saimnieks.

Trīsdesmitajos gados, kamēr vēl nebija uzcelts pedagoģiskais institūts, te bija Pedagoģiskā skola. Un var teikt, ka te atrodami Rēzeknes augstskolas pirmsākumi.

Kara laikā te ir hospitālis. Par laimi ēka 1944. gada Lieldienās netika sabombardēta. Uzreiz pēc kara te bija kopmītnes, tad tuberkulozes dispansers, un tad ilgus gadus te darbojās kara komisariāts.”

Diemžēl biežā ēkas izmantotāju maiņa gandrīz pilnībā iznīcināja lielisko ēkas iekšējo iekārtojumu. Un tikai 1995. gadā, kad to iegādājās Rēzeknes mākslas koledža, tagad Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, sākās skaistā nama atdzimšana. Kā atklāj Ināra Jackovska, pateicoties studentu un pedagogu pūlēm, tirgotāju savrupmāja atguva savu sākotnējo izskatu.

„Greznie griesti. Katrā zālē, cita lustra, senās podiņu krāsnis. Pārsteidz, ka tās ir saglabājušas, nav tikušas pārvestas.”

Jāpiezīmē, ka koka parkets katrā telpā ir savādāks un tā atjaunošana, tāpat kā citi mājas restaurācijas darbi ilga ne vienu gadu vien. 

„Mākslas skolas studentiem tā bija ļoti laba prakse. Puiši te pavadīja garas stundas, rāpojot un precīzi visu saliekot, kā puzli. Ņēma jau gatavās detaļas un veidoja šos rakstiņus. Arī mēbeles ir studentu veikums, koka mežģīnes apkārt mājai, pie logiem. Tām uzmanību pievērš īpaši skandināvi.”

Apmeklējot Mākslas namu tūristi un mākslas cienītāji ir sajūsmā par vēsturiskās ēkas izsmacināto skaistumu. Taču arī nama piepildījums - ekspozīcija „Latgales glezniecība” no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma ir ne mazāk interesanta.

„Visas telpas te ir pilnas ar mākslu. Četras lielās zāles, un darbu izstādīšanai pat gaitenīšus izmantojam. Šajā zālē uzreiz runājam par Francisku Varslavānu, blakus Viļumainis, Staņislavs Kreičs, Jakovs Beketovs. Uzreiz redzams cits rokraksts, jo mākslinieks mācījies Pēterburgas mākslas akadēmijā. Latgales mākslinieku kopa.”

Viena zāle Mākslas namā veltīta Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, ilggadējais Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktora, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka, Latgales patriota Osvalda Zvejsalnieka radošajai darbībai.

Ināra Jackovska uzsver, ka bez šī cilvēka ļoti iespējams, ka nebūtu ne tikai Mākslas nama, bet arī šis ēkas vispār. Mākslas nams - viņa ideja, viņa rūpju un prieka bērns, kas atjaunots un piepildīts ar kolēģu un studentu palīdzību. Pavisam nesen mākslinieks, Rēzeknes pilsētas goda pilsonis Osvalds Zvejsalnieks guldīts zemes klēpī.

„Tāds viņš mums bija - krāsains, krāšņs. Dažreiz cilvēki prasa, kur mākslinieks tādas oranžas, violetas krāsa redz? Skaisti, ka māksliniekam tāds skats. Tāds ir viņa rokraksts.”

Kopš 2009. gada  Mākslas nams ir ieguvis valsts nozīmes koka arhitektūras pieminekļa statusu. Taču  šobrīd tā ir ne tikai unikāla ēka, kas liecina par seno koka apbūvi Rēzeknes pilsētā, bet sava veida kultūras saliņa, kuru apmeklē gan mākslinieki, gan studenti, gan pilsētas viesi.