Audzēji ir otrais biežākais nāves cēlonis Latvijā, tā liecina Latvijas oficiālās statistikas portāls. Lai sekmīgāk varētu plānot onkoloģisko slimību profilaksi un ārstēšanu, tajā skaitā valsts līdzekļu izlietojumu kompensējamiem medikamentiem, ir nepieciešami precīzi dati par vēža pacientiem. Līdz 2017. gadam datus apkopoja Vēža reģistrā, bet pēc tam šāda akurāta uzskaite vairs nav veikta.

Raidījumā “Labrīt” 21. janvārī viesojās Digitālās veselības centra valdes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, kurš informēja, ka atsevišķs vēža reģistrs nebūs, bet būs pieejama informācija kā par jebkuru citu saslimšanu.

Informācijā ietilps gan izmeklējumu dati, gan par pacienta vizītes, gan ārsta apmeklējumi. Gaiķis norādīja, ka nevar runāt par vienas saslimšanas izdalīšanu atsevišķi, un viss tiks apkopots vienā sistēmā. To patlaban cilvēki pazīst kā e-veselību, tikai tā tiks attīstīta. Jau tagad iedzīvotāji var testēt aplikāciju un pētīt, kāda informācija būs pieejama.

Atbildīgās iestādes informē, ka no pagājušā gada janvāra e-veselības sistēmā ir ieviesta Vēža pacienta karte, kas apvieno informāciju, kas agrāk tika reģistrēta kā divas atsevišķas onkoloģiskās pacientu kartes. Tajā ir iekļauta detalizēta informācija par pacienta diagnozi, tostarp audzēja atrašanās vietu un stadiju. Tāpat kartē ir ziņas par ārstēšanas metodēm, tajā tiek norādīti laboratorisko un molekulāro izmeklējumu rezultāti, slimības progresijas vai remisijas datumi, kā arī jebkādas attālās metastāzes vai recidīvi, kas konstatēti ārstēšanas gaitā. Papildus šajā kartē tiek iekļauti dati par terapijas efektivitāti un vēl daudz kas cits. Tomēr realitātē datu ievade ir lēna, jo bieži vien tā notiek manuāli. Iemesls tam - ārstniecības iestāžu sistēmas ir atšķirīgas un nevar notikt automātiska datu pārraide e-veselībā.

Kā sarunā ar Latvijas radio pastāstīja Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja Olga Valciņa, nemaz nav svarīgi, kā tiek nodēvētas šīs sistēmas, svarīgi ir, lai tās būtu pieejamas un efektīvas.