Saeimas Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu ievēlējusi līdzšinējo centrālās bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Viņa atgriešanos amatā atbalstīja 67 deputāti gan no koalīcijas, gan opozīcijas frakcijām. Kazāks pēc ievēlēšanas atzina, ka turpmākajos pilnvaru gados būs stingrāks un prasīgāks. Savukārt koalīcijas partneri atzīst, ka Latvijas Bankas vadītāja izraudzīšanas process bija trauksmes signāls valdības stabilitātei, ko nevar ignorēt.

Latvijas Bankas prezidents ir ievēlēts pēc teju divu mēnešu ilgušas politiskas epopejas. Koalīcija divreiz nespēja vienoties par kopīgu kandidātu. Tas kārtējo reizi uzjundīja sarunas par valdības stabilitāti un koalīcijas spēju sadarboties. Rezultātā Mārtiņš Kazāks otrajā piegājienā kļuva par vienīgo kandidātu uz centrālās bankas vadītāja amatu, viņa ievēlēšanu nodrošināja ar opozīcijā esošo Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta frakciju deputātu balsīm.

Koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienības loma Latvijas Bankas vadītāja izraudzīšanā bieži bija pretēja pārējiem koalīcijas partneriem. Arī 6. februārī frakcijai bija brīvais balsojums, kurā vairums frakcijas deputātu tomēr nobalsoja par Kazāku. Rezultātā – atbalsts ar 67 balsīm, nebalsojot Saeimas Budžeta komisijas vadītājam Jānim Reiram no „Jaunās Vienotības”, kura vārds sākotnēji izskanēja saistībā ar ambīcijām pārņemt amatu no Kazāka.

Saeimas debatēs pirms balsojuma vairākkārt pieminēja gan klupienus kandidātu meklēšanā, gan Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanas kārtības maiņu, par ko izteicies Valsts prezidents. Koalīcijai patlaban nav vieglākais brīdis, vajadzīga saruna par prioritātēm, uzsvēris „Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Šie notikumi ir mācība valdošajai koalīcijai, pēc balsojuma piekrīt arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis.