Lietavu dēļ zemkopības ministrs aicina izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijā

Pārmirkusi, arī sapelējusi un sapuvusi – tāda lietavu dēļ atsevišķās Latvijas vietās ir raža. To, kas vēl nav bojāts, zemnieki steidz novākt, taču laukos stāv ūdens, un arī tehnika grimst. Zemkopības ministrija rosina līdz novembra sākumam visā valstī izsludināt ārkārtas situāciju. Uz to reaģējusi premjerministre Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”, sociālajā platformā „X” ierakstot, ka valdība par ārkārtas situāciju lems, tiklīdz ministrija iesniegs visus nepieciešamos dokumentus.

Tāds mitrums nav pieredzēts – tā par savu 1900 hektāru lielo apstrādājamo teritoriju Smiltenes novada Variņu pagastā saka uzņēmuma „Palsa” valdes loceklis Aivis Aizsilnieks, kurš Ziemeļvidzemē strādā 15 gadus, un tā sakot arī pieredzējuši agronomi. Kādi būs zaudējumi, to, kā viņš atzīst, vēl ir pāragri teikt.

Nerēķinot ražas zudumus, zaudējumi ir mērāmi vairāk nekā 60 miljonu eiro apmērā. Tā šorīt Latvijas Televīzijai sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze no „Zaļo un Zemnieku savienības”, paziņojot, ka lūgs valdību izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijā.

Ministrija runās, piemēram, par to, lai zemniekiem nepiemēro soda procentus par pilnībā nenomaksātiem nodokļiem. Savukārt biedrībā „Zemnieku Saeima” teic, ka šīs vasaras zaudējumus pagaidām aprēķināt nevar, jo ražu tikai sākuši vākt. Ministra minētie vairāk nekā 60 miljoni eiro ir pavasara un vasaras sākuma zaudējumi, kad bijušas salnas un slapjums. Tāpēc tā summa noteikti būs krietni lielāka. Organizācijā teic, ka ierasti augusta sākumā Latvijas laukos raža ir novākta par aptuveni trešdaļu, bet šogad zemnieki paspējuši novākt vien dažus procentus. Piemēram, Kurzemē ir novākti ziemas mieži, to dara arī pārējos Latvijas reģionos, sākuši novākt arī ziemas rapsi. Tiesa, darbs ir ļoti smags – saka „Zemnieku Saeimas” vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, atzīstot, ka problēmas ir visā Latvijā. Ņemot vērā laika prognozi, ražu novākt,. viņasprāt, būs ļoti grūti.

Savukārt par nozares ministrijas priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, biedrībā uzsver, ka valsts atbalstam jābūt ar konkrētiem risinājumiem.

Valdība jau rīt, 5. augustā, varētu rakstiskā procedūrā attālināti lemt par ārkārtējās situācijas lauksaimniecībā izsludināšanu. Tas notiktu, ja izdosies saņemt visus saskaņojumus. Tā aģentūrai LETA saka zemkopības ministrs. Attālinātā procedūra izvēlēta, jo lēmums jāpieņem steidzami.

SavukārtAugšdaugavas novada pašvaldība lūgusi valstij atlīdzināt vairāk nekā 330 tūkstošu eiro zaudējumus pēc 11.jūlija lietavu postījumiem, turklāt aprēķinātie zaudējumi ir vēl lielāki – ap 475-iem tūkstošiem – starpību plānots aizņemties Valsts kasē un 14 tūkstošus maksātu pati pašvaldība. Turklāt zaudējumi turpina pieaugt, jo arī pēc tam turpinājis līt, un šos zaudējumus vēl apkopo. Līdz šim ir skaidrs, ka bojāts vismaz 71 ceļa posms vismaz 18 kilometru kopgarumā.

Situāciju novadā raksturo Vitālijs Aizbalts, Augšdaugavas novada domes priekšēdētājs (Latgales partija).