„Citiem dodot, spēku smeļamies”, šī ir rinda no Līksnas pagasta aktīvo sieviešu apvienības „Saules taka” himnas, kurai savu  pirmatskaņojumu bija jāpiedzīvo šī gada sākumā, kad apvienībai apritēja 15 darbības gadi. Covid - 19 ieviesa savas korekcijas, taču apvienības darbība ar to neapstājās. Jaunu amatu un prasmju apgūšana, līdztekus ar ikdienas darbiem, izpaužas ziedošanā sabiedrībai un labdarībai. Dāvanas pagasta bērniem svētkos, zupas katls talciniekiem vai pūpoli pirms Lieldienām pagasta vientuļajiem sirmgalvjiem, un  klāt vēl pašu darinātie tautastērpi, grāmata par pagasta vēsturi un ļaudīm.

„Tik ļoti gribētos satikties, nosvinēt, bet diemžēl pandēmija,” savā 15 gadu darbības jubilejā saka divas no deviņām Līksnas pagasta aktīvajām sievietēm - Marija Vingre un Biruta Ondzule, kuras pārstāv pagasta aktīvo sieviešu apvienību „Saules taka”.

„Sākotnēji viņas ar kulināriju aizrāvās, kad bija Novada dienu Gardumu iela, bez viņu zupām, tur nu nekādi. Tad viņas uzsāka labdarības akcijas,” tā šīs aktīvās lauku sievietes raksturo Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa, bet Marija Vingre un Biruta Ondzule pastāsta, kāpēc veidojušas apvienību un kas ir viņu aktīvās dzīves dzinulis.

„Mēs gribam parādīt, ka sieviete var pašrealizēties ne tikai ģimenē, bet var savus hobijus demonstrēt un palīdzēt citiem.

Mēs esam darinājušas savus tautastērpus. Tie varbūt nav etnogrāfiski pareizi, bet svētkos ar to mēs varam izcelties. Mēs svinam latviešu gadskārtas, nodarbojamies ar labdarību un pilnvērtīgi pavadām brīvo laiku. Tas, ka meklējam iespējas pavadīt brīvo laiku nenozīmē, ka tā mums ir daudz. Kuriozs ir tas, ka mēs esam ļoti aizņemtas. Bet kopā būšana mums ir ļoti svarīga. Ne tāpēc, ka mums ir garlaicīgi,” tā Marija Vingre un Biruta Ondzule.

Katrai no abām sievietēm, tāpat kā pārējām apvienības dalībniecēm savi darbi, hobiji, aizraušanās.

„Es 46 gadus nostrādāju aptiekā, tagad esmu pelnītā atpūtā, bet  palīdzu vīram zemnieku saimniecībā. Ir mājas darbi, mazbērni, audzējam puķes. Piedalāmies floristu saietos,” stāsta Marija Vingre.

„Es esmu skolotāja jau gandrīz 35 gadus, bet vienmēr iekšā urda tāds velniņš, ka gribas vēl kaut ko darīt.

Esmu pieradusi daudz strādāt, esmu uzrakstījusi mācību grāmatu, vadījusi dažādus kursus. Vārdu sakot visas darbojamies - gan rokdarbi, gan dārzu darbi, gan kulinārija,” saka Biruta Ondzule.

Ir vēl viena svarīga joma, kas apvieno šīs aktīvās pagasta sievietes, tā ir labdarība. Un šie apvienības himnas vārdi „Citiem dodot, spēku smeļamies” nav nejauši. Pat Covid laikā, saredzot iespējas kā iepriecināt pagasta bērnus vai sirmgalvjus.

„Pulcēties nevarēja, katra savās mājās kaut ko darīja, pirms Ziemassvētkiem viena gatavoja apsveikuma kartiņas, otra rakstīja tekstu, cita atkal pakoja dāvanas. Tad visu sakrāvām mašīnā un divatā braucām pie bērniem. Mēs jau tikai pieklauvējām pie durvīm, bet bērniņi mūs gaidīja, lasīja dzejolīšus. Mēs uzvilkām rūķīšu cepures, un pasniedzām dāvaniņas.

Nezinām, kā būs šogad ar vēl vienu tradīciju. Mēs katru pūpolsvētdienu braucām pie mūsu vientuļajiem vecīšiem. Agri no rīta braucām uz baznīcu, svētījām pūpolus un tad kopā ar dāvaniņām, kādu gardumiņu vedām tos vecajiem cilvēkiem.  Viņi jau sen pensijā, un tās pensijas nav lielas, mēs gribējām kādu prieciņu viņiem sagādāt,  bet tas svarīgākais  bija apmeklēt un aprunāties ar viņiem. Tā mēs daudz dzīvesstāstus un piedzīvojumus dzirdējām, un radās ideja to visu apvienot grāmatā. Tā mums Latvijas 100-gadei par godu nāca klajā grāmata ar interesantu kopainu par Līksnu un līksniešiem.”

Līksnas parkā ir izveidota taka par godu kādai īpašai sievietei - Emīlijai Plāterei, viņas dzīvesveida un rakstura dēļ šo sievieti  saukuši  par vietējo Žannu d'Arku. Iespējams šī vēstures lappuse arī sniedz idejas, spēku un varēšanu arī šodien aktīvajām Līksnas sievietēm, kas šogad svin savas apvienības „Saules taka”  15. dzimšanas dienu.