Latvija šobrīd piedzīvo ķiploku audzēšanas popularitātes vilni, un ar katru gadu palielinās tās zemes platības, kas apstādītas ar ķiplokiem. Līvānu novada Turku pagastā Reinholdu ģimene šogad ķiploku ražu vāca no pushektāra, taču turpmāk saimnieki plāno ķiploku platības dubultot, jo tirgū pieprasījums ir ne vien pēc pašiem ķiplokiem, bet arī dažādiem pārstrādes izstrādājumiem no tiem, piemēram, ķiploku pastām un sīrupiem.

“Ķiploks latvietim ir svēta lieta, gluži kā kartupelis, un noiets tam ir,” lai arī Līvānu novada Turku pagasta zemnieki Māris Reinholds ar sievu un sievasmāti Veltu nav Latvijā lielākie ķiploku audzētāji, tomēr Latgalē gan, turklāt, tā jau ir tradīcija trešajā dzimtas paaudzē, stāsta saimnieki, kas tirgū ienākuši ar zīmolu - Līvānu ķiploks.

“Es visu laiku esmu augusi ar ķiplokiem, tagad tos audzējam jau trešajā paaudzē. Domāju, ka meita nepārņems šo tradīciju, bet abi ar znotu tomēr to turpina un šo stafeti ir pārņēmusi. Mēs audzēm ukraiņu šķirni- ļubašu, bet ir arī vēl palikušas tās vecās šķirnes vēl no vectēva,” stāsta ķiploku audzētāja Velta, viņai piekrīt arī Māris. “Tad bija tāds periods, kad sākam domāt, ka kaut kas jādara ar zemi. Zeme mums bija un radās doma audzēt tieši ķiplokus. Izlasījām vienā žurnālā par ķiplokiem un kā tos slavē, un tā jau trešo gadu nodarbojamies ar ķiploku audzēšanu. Sapratām, ka ķiplokus audzēt ir viens, bet otrs, izmantot tos pārstrādei. Un tā mēs šobrīd izmantojam praktiski visu, kas ir no ķiploka. Izņemot tikai pašas saknes, kas paliek pāri.”

 

Pārstrādē, kā stāsta saimnieks Māris, tiek izmantots teju pilnīgi viss no ķiploka un ieceres izmantot vēl vairāk, turklāt visai neparastos salikumos ar citiem dabas produktiem. “No ķiploka mums top ķiploku ziedu pasta, tie ir tie ziediņi, kurus cilvēki parasti nolauž un nomet zemē, bet mēs tos savācam, samaļam un tā mums rodas pasta, kurai pievienojam pētersīļus, dilles, ķiršus, raudeni. Tad mums ir ķiploku sīrups no ķiploku sulas un ķiploki eļļā,” turpina Māris.

Ķiploki kā jebkurš dārzenis prasa savu uzmanību un rūpes no saimniekiem. Taču ieguldītais darbs atmaksājas, izvērtējot šī gada ražu, atzīst ķiploku audzētājs no Līvānu novada, “Savs darbs ir jāiegulda un ļoti daudz, jo ķiploks ir jāaprušina, jāapravē, to nedrīkst aizlaist, ziedi ir jālauž nost, jāskatās, lai nav par sauss un nav par mitru, lai laksti nedzeltē. Šogad vasara bija ļoti karsta, bija jālaista katru dienu. Bet raža ir ļoti laba. Darbs un centība atmaksājas.”

Šogad no pus hektāra platības Reinholdu saime novāca ap 2-3 tonnām vērtīgā dārzeņa, kas nonāk tirgos dažādās Latvijas malās un ir pieprasīts, izbraucot uz tirgiem. Bet jau nākamgad šajā saimniecībā Turku pagastā ķiploki tikšot audzēti jau vismaz 1 hektāra platībā.