Kopš Latvija ir brīva un demokrātiska valsts, nekas tāds nav piedzīvots. Tā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā saka par Jūrmalas bāriņtiesas aicinājumu Jūrmalas bibliotēkām ierobežot bērnu piekļuvi noteiktām grāmatām. Bāriņtiesa šo izdevumu saturā saskatījusi pornogrāfiju, bet Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bibliotekāru biedrība atklātā vēstulē atgādina – bibliotekāri ne pie kādiem apstākļiem nav iesaistāmi cenzūras darbībās.

Runa ir par četrām šogad izdotām grāmatām, kuras bibliotēku katalogā atzīmētas kā izdevumi par bērnu seksuālo audzināšanu. Zināmākā ir Peifera, Blata un Kavamuras izdevums „Tur lejā” – par dzimumorgānu nosaukumiem; šī grāmatiņa ierauta pamatīgā skandālā – līdz pat draudiem tulkotājai un gadījumiem, kad izdevums publiski saplēsts. Vēl sarakstā ir Klinga grāmata „Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus”, kā arī divas grāmatas bez norādīta autora „Ceļvedis zēniem gandrīz par visu” un „Ceļvedis meitenēm gandrīz par visu”. Kā liecina anotācija, ceļveži paredzēti pusaudžiem, lai palīdzētu saprast, kas šajā vecumposmā notiek viņu ķermenī un uzvedībā, kā ievērot higiēnu u.tml. Interese par šīm grāmatām ir liela, atzīst Jūrmalas centrālās bibliotēkas vadītāja Māra Jēkabsone.

Jūrmalas bāriņtiesa šajos četros izdevumos ir saskatījusi pornogrāfijas pazīmes, tāpēc ir vērusies pie Jūrmalas Centrālās bibliotēkas un tās četrām filiālēm ar aicinājumu ierobežot šo grāmatu pieejamību nepilngadīgajiem apmeklētājiem.

Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja Una Andersone skaidroja, ka aicinājums ierobežot pieejamību esot attiecināts uz bērniem, kuri uz bibliotēku atnākuši vieni paši, jo, ja mazais lasītājs ir kopā ar vecākiem, tā ir vecāku atbildība un izvēle, vai kādu izdevumu ņemt vai neņemt. Una Andersone arī norādīja, ka šajā kontekstā piesauktā un Satversmē noteiktā vārda brīvība nav absolūta norma – to var ierobežot, lai novērstu ļaunumu kādai personu grupai vai sabiedrībai kopumā. Ar šādu rīcību iestāde pārsniegusi savas kompetences robežas, norāda bāriņtiesas pārraugošā institūcija – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Reaģējot uz šo bāriņtiesas soli, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bibliotekāru biedrība izplatījusi Atklāto vēstuli, kurā izsaka bažas par to kā par ļoti bīstamu signālu demokrātiskā, tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī, kas balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, kā arī atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Vēstules autori atgādina, ka Latvijā cenzūra ir aizliegta; arī bibliotekāri nekādā ziņā nav iesaistāmi cenzūras darbībās. Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts vēsturē šāds solis ir nebijis notikums, pauda Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine.

Jūrmalas bāriņtiesas rīcība, aicinot ierobežot piekļuvi noteiktām grāmatām, parāda bīstamu tendenci, kas gluži nemanot var vērsties plašumā, ieviešot arvien jaunus brīvību un tiesību ierobežojumus. Tā, atskatoties senā un ne tik senā vēsturē, norāda kultūrpētnieks Deniss Hanovs.