Lūznavas muiža Latgalē atguvusi savu agrāko spozmi un  tagad attīstās kā starptautisks mākslas, mūzikas un vides izglītības centrs, kā arī semināru, apmācību, plenēru, radošo darbnīcu un dažādu meistarklašu norises vieta. Arī citas muižas kompleksa būves pamazām tiek renovētas un izmantotas jaunām iecerēm. Drīzumā tiks pabeigta bijušās muižas smēdes ēkas atjaunošana.

Pavisam drīz Lūznavas muižas kompleksā kļūs par vienu atjaunotu un interesantu ēku vairāk, jo  uzsākti muižas smēdes  renovācijas darbi. Katras senās muižas ēku kompleksa neatņemama sastāvdaļa allaž ir bijusi smēde, kur  kalēji kala darbarīkus un ieročus,  dzelzs pakavus zirgiem un pat rotaslietas. Par Lūznavas muižas kompleksa atdzimšanu vairāk stāsta, muižas pārvaldniece Iveta Balčūne.

“Lūznavas muižas kompleksā ir atdzimusi ne tikai kungu pilsmāja, bet arī apkārt tai esošās kompleksa mājas. Pirms diviem gadiem atdzima Kulturys škiuņs, – kādreizējais malkas šķūnis, kur notiek dažādi pasākumi un aktivitātes.

Tāpat mums šķita svarīgi atgriezties pie tām amatu prasmēm, kas pirms 100 gadiem šeit jau dzīvoja un tās ir jāatjauno un jāstiprina.

“Šobrīd smēdē saglabājies tikai neliels vēsturiskai aprīkojums, kas tur ir bijis pirms tam. Jaunā ēze nav vēl ierīkota, bet saglabāta tiks esošā un bija diskusija par to, ka varbūt vajadzētu divas ēzes, bet par cik kalēji ir tādi vienpatņi un nedaudz individuālisti, tad vienā mazā telpā tas droši vien būtu par daudz. Tāpēc šobrīd  smēdē ir plānots atjaunot un saglabāt tajā tikai vienu esošo ēzi.”

Vēl nesen smēdes ēka, kas atrodas Lūznavas muižas parkā, bija pavisam bēdīgā stāvoklī, tai bija bojāts jumts, attiecīgi arī iekštelpas atradās sliktā stāvoklī.

“Muižas smēde ir piedzīvojusi dažādus vēstures pagriezienus. Piemēram, 1922. gadā kļūstot par gaļas žāvētavu un ledus pagrabu, jo smēde ēka sastāv no divām atsevišķām ķieģeļu ēkām.  20. gadsimta 60.- 70. gados te bija Maltas tehnikuma audzēkņiem izveidota mācību darbnīca. Vēlāk smēde ēkā darbojās arī feldšeru un vecmāšu punkts  un zobārsts, un visbeidzot  arī bērnudārza sakņaugu krājumi glabājās tepat smēdē.”

Lūznavas muižai radās iespēja, piedaloties pārrobežu projektā, uzsākt pirmo smēdēs ēkas atjaunošanas kārtu, tāpēc mūra un ķieģeļu māja, tagad pamazām pārtop par sakārtotu un pievilcīgu vietu. 

“Ja salīdzināt  smēdēs iepriekšējo vizuālo skatu un šobrīd redzamo, tad var redzēt, ka šobrīd smēdei ir atjaunoti logi, ārējās fasādes, tāpat arī jumts tikko ir nomainīts. Un tā ir projekta pirmā kārta, kurā tiks atjaunota un saglabāta smēde vizuālā daļa. Otrajā projekta kārtā tad jau ķersimies klāt muižas smēdes saturam.”

Otrajā projektā kārtā plānots panākt to, ka smēde atkal sāks darboties. Ēkā ir viena kalves telpa, kas iekārtota zemākajā, no laukakmeņiem mūrētajā mājas daļā. Te šobrīd izbūvēta viena ēze – vaļējs pavards, kas paredzēts metālu karsēšanai un kausēšanai.

“Tiks ievietots attiecīgs aprīkojums, lai smēde varētu darboties kā darbīga vieta amatniekam. Tās ieceres, kas varētu būt, kad smēde būs gatava darbam, ir dažādas, jo  kalēja profesija mūsdienās nav tik izplatīta un kalēji bieži vien paši meklē vietas, kur viņi varētu izpausties. Mūsu gadījumā bija tieši tāpat. Mūs jau pirms projekta uzrunāja vietējie jaunieši, kuri, studējot Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā, kalēja amata prasmju programmā, meklēja iespējas, kur tad viņi tālāk var  strādāt un pilnveidot savas prasmes.  Viņi bija atnākuši uz Lūznavas muižu un  vaicāja par vecās smēde ēku un telpām. Un viņu  ieceres saskanēja ļoti labi ar mūsu plāniem.” 

Iveta Balčūne atklāj, ka atjaunotajā smēdē paredzētas dažādas amatniecības aktivitātes. Piemēram, vēsturiskās ekskursijas, kurās kalējs demonstrēs dzelzs kalšanu, rūdīšanu un stāstīs par dzelzs apstrādes tehnoloģijām un vēsturi, nosaucot arī kalēja amata un darba rīku latgaliskos nosaukumus.

“Pēc smēde darbības uzsākšanas, visticamāk mēs šo ideju arī virzīsim tālāk un smēdē darbosies praktizējoši kalēji, kuri pie sevis gaidīs  tūristus, kuri atbrauc uz Lūznavas muižas kompleksu vai uz muižā rīkotajiem pasākumiem 

Droši vien, ka tā muižas smēde nākotnē  taps par  vienu lielu pieturas punktu muižas kompleksa apmeklējumā, kas paildzinās arī  tūrista uzturēšanās laiku  Latgalē, Rēzeknes novadā. Tāpat kā tagad Lūznavas muižā ir Latgales podnieku darbi, kurus var iegādāties, tāpat būs arī kalēju darbi.”

Lūznavas muiža ir romantizēta jūgendstilā  no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem celta muiža. Muižas  smēdes  tehniskās inventarizācijas lietā ierakstīts, ka tā būvēta 1811. gadā, taču arhitekte Ināra Caunīte, kura pirms diviem gadiem  veikusi Lūznavas smēdes ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, šos datus apšauba. Iespējams, smēde tomēr būvēta vēlāk.

“Pati galvenā vērtība ir tā, ka šī ēka tīri vizuāli pieder muižas kompleksam un ir līdzīga ar citām ēkām materiālu ziņā un ir saglabājusi arī savu sākotnējo apjomu. Tur no sākotnējiem laikiem mainīts nav nekas. Un tā ir tā vērtība. Tā ēkas daļa, kura visticamāk ir kādreiz bijusi apdzīvota, tā ir ķieģeļu mūra daļa. Savukārt, tur, kur  muižas laikos  ir bijusi smēde, tur ir akmens mūris   un  ķieģeļu apdare ap logiem. Tā, ka pats ēkas stāvs, varētu teikt, ir mūžīgs.”

Lūznavas muižas smēdes atjaunošanas darbus, kuru laikā plānots atjaunot gan ēkas vizuālo tēlu, gan arī radīt iespēju amatniekiem uzsākt savu darbību šajās telpās,  plānots pabeigt  pēc diviem gadiem.