Latvijā ir arvien vairāk remigrantu, kas pēc dzīves ārzemēs atgriezušies dzimtenē. Katram ir savi apstākļi, kas spieduši Latviju pamest, tāpat dažādi ir atgriešanās iemesli. Arī šobrīd nu jau līvāniete māksliniece Kristīne Lipkova pēc 10 gadus dzīves Anglijā mērķtiecīgi atgriezusies dzimtenē. 

Līvāniete Kristīne Lipkova strādā Līvānu Stikla un amatniecības centrā. Pildīt ekspozīciju un izstāžu kuratores pienākumus viņa sāka pagājušā gada vasarā – pēc atgriešanās no ārzemēm. Kopā ar ģimeni 10 gadi pavadīti Anglijā. Galvenais aizbraukšanas iemesls bija finansiālā situācija, stāsta Kristīne.

“Mēs ar vīru bijām aktīvi, jauni cilvēki, kuri izveidoja savu biznesu – mums bija mākslas krodziņš Daugavpilī, uz to brīdi neformāls, jauna formāta un interesants daudziem. Protams, mēs krīzes gados apdedzinājāmies un, ņemot vērā, ka bijām kredītsaistībās, izveidojot savu mazo biznesu, kad bankrotējām, mēs bijām spiesti atdot līdzekļus.

Darba nebija. Izdomājām, ka vīrs brauc peļņā,

bet es palieku ar bērniem Latvijā. Un mēģinām cīnīties ar to situāciju, kādā mēs nokļuvām neapskaužamā.”

Pēc vairāku gadu nošķirtības Kristīne nolēma, ka ģimenei atkal jāapvienojas. Viņa spēra drosmīgu soli un kopā ar abiem bērniem arī devās uz Angliju.

“Attiecības sāka attālināties, un es sapratu, ka ir jāizšķiras par manām dzīves vērtībām, un tā vērtība bija ģimene.

Ģimenes apvienošanas dēļ es aizgāju no darba, uzrakstīju atlūgumu un izlēmu apvienoties ar vīru,

dzīvot vai nu Anglijā, vai Latvijā, bet uz to brīdi, protams, Anglija bija mūsu izeja.”

Uz ārzemēm Kristīne ņēma līdzi tikai rokas bagāžu, jo bija iecerējusi drīz vien atgriezties Latvijā, bet tad pieteicās trešais bērniņš. Ģimene palika kopā – Anglijā. Gan meita, gan dēls uzsāka mācības vietējā skolā, vīrs strādāja, bet Kristīne rūpējās par bērniem un mājas dzīvi, kā arī nodarbojās ar mākslu. Tā pagāja 10 gadi, kuru gaitā ik pa laikam Kristīni māca skumjas pēc dzimtenes.

“Man ļoti pietrūka dabas, kas arī ir atgriešanās iemesls. Priekš jauniem cilvēkiem Londona ir brīnišķīga vieta, kur veidot karjeru, iegūt labu pieredzi darbā, bet mani kā dabas bērnu (esmu izaugusi laukos) un arī kā mākslinieci slāpēja pilsētas rutīna. Kad bērni izauga lieli, sāka savus ceļus iet un pabeidza skolas, sapratu, ka man no pilna laika mammas jāizaug par pilnvērtīgu sievieti, kas var realizēties dzīvē. Kad liku punktiņus, kur redzu sevi pensijā vai pēc 10-20 gadiem, sapratu, ka tā viennozīmīgi ir Latvija.

Atgriešanās iemesls viennozīmīgi ir arī tas, ka šeit jābūt vismaz vienam enkuriņam, lai bērni neieslīgst citas zemes kultūrā un viņiem tomēr būtu iemesls atbraukt uz Latviju.”

Vīrs un abi vecākie bērni palika Anglijā, bet Kristīne ar jaunāko bērnu atgriezās Latvijā pagājušā gada vasarā. Lielu atbalstu viņa saņēma remigrācijas projektā, bet darba piedāvājums Līvānu Stikla un amatniecības centrā nāca, Kristīnei vēl esot ārzemēs.

“Man uzreiz sāka vērties durvis vaļā. Pēkšņi es izlasīju sludinājumu, ka šeit ir vakance uz izstāžu un ekspozīciju kuratori. Tad es pēkšņi sapratu, ka gribu pamēģināt, jo pēdējos piecus gadus es esmu regulāri sūtījusi savus CV, lai man būtu stabils iemesls atgriezties. Līdzko es biju izlēmusi realizēties pati, man dzīve iedeva tādu dāvanu.”

Kristīne Lipkova uzsver – dzīve var aprauties jebkurā brīdī, tādēļ katram ir jādzīvo tur, kur viņš jūtas laimīgs.