Mamma un skolotāja; Gunas Kises ģimenes mājmācību pieredze

Mācīties var ne tikai skolā, bet arī mājās, kad par skolotājiem kļūst vecāki. Tā ir mājmācība, kad bērnam līdz 6.klasei mācības nodrošina ģimene, sadarbojoties ar skolu, kurā bērns ir reģistrēts. Šādi mācās rēzeknietes Gunas Kises ģimenē vecākais dēls Gints, kurš iet 4.klasē. 

Rēzeknietes Gunas Kises ģimenē aug trīs bērni, vecākajam Gintam ir deviņi gadi, šogad mācības uzsāk 4.klasē. Un šis būs jau otrais semestris, kad Gints neiet uz skolu, bet mācās mājās, kur viņa skolotāja ir mamma.

„Un tad, kad es pirmo reizi izdzirdēju par to, ka mājmācība eksistē, ka vecāki izvēlas saviem bērniem šādu izglītības veidu ģimenē, iepazinu tādas ģimenes, redzēju, ka tas ir skaisti un ka šie bērni izaug par sabiedrībā nozīmīgiem cilvēkiem, kas prot orientēties dzīvē un lietās, un ir skaisti rezultāti. Un konkrēti ģimene un mamma, kura manī iesēja par to ideju, ir

Baiba Stikute, kas ir diakona sieva, kas izaudzinājusi piecus dēlus mājmācībā. Un viņa man teica tā, ka tas ir labākais, ko viņi saviem bērniem varēja dot!” 

Lēmumu par mājmācībām ģimenē pieņēmuši ne uzreiz. Taču apjaušot, ka Gintu kopējā klases atmosfēra nomākusi, mammai, Gunai arī labi saprotot, ka skolotājas spēkos ne vienmēr ir iespēja ietekmēt situāciju klasē, izlēmuši mēģināt mācīties mājās. Sākumā rakstot skolā iesniegumu vien uz mēnesi, lai saprastu, kā tas būs. Un šādi aizvadīts veiksmīgi pirmais semestris. Gints pats par šādu mācīšanos veidu ir ļoti priecīgs, jo zināšanu apgūšanas process notiek brīvāk un radošāk.

 „Tas ir ļoti forši! Divas stundas, maksimums trīs stundas mācīties, nevis piecas, sešas nosēdēt skolā. Un mums skolā, piemēram, nepalīdzēja „Google”, tikai skolotāja visu teica, bet ar mammu ir daudz labāk. Mēs vienmēr varam ieguglēt. Jā, paldies „Googlei” un 21.gadsimtam.”

Mācoties mājās, ir iespēja izvairīties no skolai tik  ierastā stundu  režīma. Piemēram, skatoties pēc situācijas, no latviešu valodas var pāriet uz matemātiku. Tāpat arī veltīt konkrētajai tēmai, cik tas ir nepieciešams tieši Gintam, turpina Guna.

„Tad, kad darba process notiek skolā, tās tiešām ir šīs četrdesmit minūtes ar zvaniem un starpbrīžiem. Tad tajā laikā skola ir spiesta izvilkt kaut kādu video aritmētisko, lai visiem bērniem tomēr tas viss derētu. Protams, ka tur būs kaut kāda informācija, kas vienam bērnam ir jau par sarežģītu, citam jau par vieglu. Un te mēs uz to ekonomējam laiku.

Es atšķiru un skatos, ja šo Gints jau zina, tad mēs šķiram tālāk. Un ja mēs nonākam līdz lietai, kuru vajag dziļāk izprast, tur mēs neskatāmies pulkstenī, bet darām, kamēr būs skaidrs.”

Kā atzīst Guna, ļoti daudzus uztrauc, vai, mācoties mājās, dēlam ir iespēja socializēties. Taču komunikācija un draudzība ar vienaudžiem nekur nav pazudusi. Gints mācās arī mūzikas skolā klavierspēli un akordeona spēli. Mācības mājās viņam ļauj mainīt dienas režīmu, dienu sākot ar mūzikas skolu un pēcpusdienā veltot laiku mācībām ar mammu mājās. Sakot, ka tā ir liela atbildība, Guna uz to atbild šādi:

„Tad, kad cilvēkam piedzimst bērns, tā ir atbildība. Es nenodalu, ka es mācīšu vienu vai otru lietu. Tāpat šis jautājums, kā es pārslēdzos no mammas uz skolotāja lomu? Es nepārslēdzos, jo es visu laiku kaut ko mācu saviem bērniem, tā vienkārši ir tēmu maiņa.”

Angļu valodas apgūšanā iesaistās arī Ginta vecmāmiņa, kura ir angļu valodas skolotāja. Jo, kā piebilst Gints, mammai ir arī jāatpūšas. Ģimenē vēl aug māsa, kurai ir pieci gadi,  un mazais brālis, kuram ir divi ar pusi gadiņi. Abiem vecākiem ir arī pedagogu darbs mūzikas skolā. Jāteic, šajā mācību gadā arī māsa uzsāk sagatavošanās posmu 1. klasei mājmācībā.