Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolas direktore Marija Micķeviča ir aizrautīga kolekcionāre. Laika gaitā ir kolekcionējusi dažnedažādas lietas. Šobrīd Marija var lepoties ar sveču, salvešu un pildspalvu kolekcijām. Pildspalvu kolekcijā ir ap 700 dažādu eksemplāru. Šobrīd tās apskatāmas Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā.

„Bērnībā, kā jau jebkurš cilvēks, ko tik nav kolekcionējis – konfekšu papīriņus, maizes papīriņus, kalendārus, nozīmītes, pastmarkas.” Tā arī Marija Micķeviča ar kolekcionēšanu aizraujas kopš bērnības. Laikam ejot, kolekcijas mainās, mainoties līdzi laikam un arī interesēm.

„Kādreiz mēs kopā ar ģimeni kolekcionējām arī ieejas biļetes. Un kaut kur braucot, vai uz Rundāles pili, tās biļetes bija tik skaistas, gandrīz kā fotogrāfijas, un obligāti tika taisītas bildītes, liktas albumā, un klāt vēl pielikta ieejas biļete uz to vietu.”

Marija kolekcionē sveces, salvetes un pildspalvas. Brīžiem māja pārvēršas par noliktavu. Marijas vīrs mēdz teikt, ka mājās jau nav kur apgriezties! Marija nemet ārā lietas, bet saglabā, jo ar laiku tās iegūst jau citu vērtību un nozīmi gan emocionāli, gan vēsturiski.

„Ir pavisam noplukusi viena pildspalva, kurai ir 27 gadi, un tā ir tāda pildspalva, zila ar tādu taurentiņu, un tā bija pirkta meitai, kad viņa bija vēl pavisam maziņa. Ir pildspalva, kurai ir 16 gadu vēsture, tā ir ļoti interesanta, viņai galā tāda kā ķemmīte ir.”

Marijas pildspalvu kolekcija ir apceļojusi visu Dagdas novadu, Krāslavu un arī bijusi vairākas vietās Baltkrievijā. Šobrīd ir apskatā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā. Pildspalvas ir ļoti dažādas, tā, kā Marijai patīk ceļot, daudzas atvestas kā suvenīri.

„Meita atpūtās Korfu salā un atveda pildspalvu, pavisam nesen viena kolēģe atveda pildspalvas no Kaļiņingradas, un tās pildspalvas ir pildītas ar dzintaru, ar dzintara gabaliņiem vai pildspalva no Islandes, kas ir pildīta ar melno vulkāna sāli. 2006.gadā es biju kursos Īrijā, Dublinā, un tad mēs bijām Ginesa alus darītavā, un tās suvenīru pildspalvas ir ārkārtīgi dārgas. Un toreiz es samaksāju piecus eiro par to pildspalvu, es nekad ar viņu nerakstīju. Pagājušajā gadā pirms pandēmijas biju Romā, un tad man bija tāds mērķis maksimāli atrast vairāk pildspalvu, kas atklāj dažādas Romas vietas, laikam kādas desmit atvedu.”

Marijai iegūt pēc iespējas lielāku pildspalvu skaitu nav pašmērķis, kolekcijā ir tādas pildspalvas, kas pašai ir interesantas vai saistās ar kādu dzīves notikumu vai cilvēku. Marijai ir interesanti vērot, kā lietas mainās.

 „Zināt, laikam ir tādi traki cilvēki! Ja mums ir tādas vērtības, citiem varbūt atkal citas. Manam mazdēliņam ir 150 mazas mašīnītes, varbūt viņš arī būs kolekcionārs, varbūt gēni atkārtojas ,” smaidot saka kolekcionāre.